Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Dzīvoju daudzdzīvokļu mājā, kuru pārvalda dzīvokļu īpašnieku biedrība. Biedrībai ir valde, kas sastāv no trim personām. Man kā biedrības biedram ir radušies vairāki jautājumi biedrības valdei, un es nosūtīju iesniegumu, kurā tos detalizēti izklāstīju. Konkrētāk, mani interesēja:
Uz iesniegumu es saņēmu atbildi, ka šos visus dokumentus un jautājumus es varu apspriest un apskatīties biedrības birojā un, kas ir galvenais, sapulces protokolu, remontdarbu plānu es varu apskatīties tikai vizuāli, nesaņemot kopijas. Elektroniski es arī nevaru saņemt šos dokumentus. Lūdzu, palīdziet saprast, kāds likums regulē biedrības rīcību saistībā ar dokumentu saņemšanas kārtību! Kāpēc es nevaru elektroniski saņemt sapulces protokolu un remontdarbu plānu? Kādā gadījumā es varu saņemt dokumentu kopiju, ja esmu biedrības biedrs? Vai man nav tiesību saņemt sapulces protokola un remontdarbu plāna kopiju? Kāpēc, ja lēmuma summa pārsniedz trīs algu apmēru, valde pieņem lēmumu piešķirt papildu summu rēķinam, neveicot balsojumu vai nerīkojot sapulci? Dzīvokļu īpašniekiem šī summa piespiedu kārtā tiek piestādīta kā fakts. Lūdzu, atbildiet uz šiem jautājumiem! Paldies!
Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas kārtību nosaka Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums, Dzīvokļa īpašuma likums un līgums starp pārvaldnieku un dzīvokļu īpašnieku kopību. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10. panta otrajā daļā noteikts, ka dzīvojamās mājas īpašnieks uzdod pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevumu, rakstveidā noslēdzot ar viņu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu (turpmāk – pārvaldīšanas līgums). Dzīvokļu īpašnieki pārvaldīšanas līgumu slēdz saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, kas pieņemts Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā. Noslēgtais pārvaldīšanas līgums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam.
Attiecīgi pārvaldnieks pilda tam uzticētos pārvaldīšanas uzdevumus (kas izriet no noslēgtā līguma un Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma). Attiecībā uz pārvaldnieka juridisko statusu (biedrība vai kāds cits veidojums) paskaidrojams, ka šis statuss ir saistošs tikai pašam pārvaldniekam, dzīvokļu īpašnieku kopība pieņem lēmumus un uzdod tos izpildei pārvaldniekam saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumā noteikto kārtību. Attiecīgi arī tiesības iepazīties ar pārvaldības dokumentāciju un mājas lietu īpašniekam izriet no minētajiem tiesību aktiem.
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 8. pants nosaka mājas lietas vešanas kārtību un dokumentu kopu, kas iekļaujami tajā:
(3) Mājas lietas kārtotājs mājas lietā ietver šādus dokumentus vai informāciju:
(4) Mājas lietā esošos dokumentus sagatavo papīra vai elektroniska dokumenta formā vai šā panta piektajā daļā paredzētajos gadījumos – elektroniska dokumenta formā Būvniecības informācijas sistēmā.
Attiecīgi šā panta 5.–10. daļā minētie dokumenti ir iekļaujami BIS sistēmā elektroniskā veidā.
Vairāk par mājas lietu un BIS sistēmu varat uzzināt Ekonomikas ministrijas mājaslapā.
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 28. panta trešā daļa noteic, ka dzīvojamās mājas īpašniekam ir tiesības iepazīties ar mājas lietu bez ierobežojumiem un izgatavot dokumentu atvasinājumus, ievērojot personu datu aizsardzības prasības.
Dzīvokļa īpašuma likuma 20.¹ pants nosaka, ka dzīvokļa īpašnieku identificējošos datus (fiziskajai personai – vārdu, uzvārdu, personas kodu; juridiskajai personai – nosaukumu, reģistrācijas numuru), kā arī datus par dzīvokļa īpašniekam piederošā dzīvokļa īpašuma atsevišķā īpašuma adresi un domājamām daļām un kadastra numuru dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanai Būvniecības informācijas sistēmā nodrošina bez maksas, izmantojot valsts informācijas sistēmas.
Savukārt 20. panta otrā daļa noteic –, ja lēmums tiek pieņemts aptaujas veidā, dzīvokļa īpašnieks, dzīvokļu īpašnieku kopības noteikta persona vai pārvaldnieks (turpmāk – aptaujas organizators) katram dzīvokļa īpašniekam nosūta rakstveida lēmuma par izlemjamo jautājumu projektu un dokumentus, kas saistīti ar lēmuma pieņemšanu, kā arī norāda termiņu, kādā dzīvokļa īpašnieks var rakstveidā balsot “par” vai “pret” attiecīgā lēmuma pieņemšanu. Termiņš nedrīkst būt īsāks par 14 dienām un garāks par 180 dienām pēc lēmuma projekta nosūtīšanas. Ja dzīvokļa īpašnieks noteiktajā termiņā nav sniedzis rakstveida atbildi, uzskatāms, ka viņš balsojis pret lēmuma pieņemšanu.
Attiecībā uz jautājumu par papildu summu piešķiršanu bez balsojuma un sapulces, iespējams (tas ir tikai pieņēmums), ka pārvaldnieka atlīdzība (pārvaldīšanas līgumā) ir noteikta kā proporcija no apgrozījuma (vai darījuma summas). Atbildi uz šo jautājumu ir iespējams noskaidrot, iepazīstoties ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu vai uzdodot jautājumu (par piestādāmo summu pamatojumu) pārvaldniekam.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
