Sākotnēji ir jāsaprot, vai esošo īpašumu ir iespējams sadalīt trijās daļās, lai katrs īpašnieks varētu lietot savu īpašumu (atsevišķo īpašumu) dalīti no citiem īpašniekiem. Ja sadalīšanu ir iespējams veikt, tad puses (īpašnieki) var vienoties par īpašuma sadali reālajās daļās katram īpašniekam atsevišķi. Šādu vienošanos var panākt līgumiski.

Bez šaubām, īpašuma dalīšanas iecerē ir jāņem vērā, vai sadalīšana ir iespējama no tiesiskā regulējuma viedokļa, t. i., jāvēršas attiecīgajā pašvaldībā ar iesniegumu par zemes ierīcības (sadalīšanas) ieceri. Pēc jūsu iesnieguma izskatīšanas pašvaldība sniegs nepieciešamo informāciju projekta izstrādei.

Savukārt, ja īpašumu nav iespējams sadalīt (no juridiskā viedokļa) vai citi īpašnieki tam nepiekrīt, tad saskaņā ar Civillikuma 1074. pantu nevienu kopīpašnieku nevar piespiest palikt kopīpašumā, ja vien tā nodibināšanas noteikumi nerunā tam pretim, savukārt katrs kopīpašnieks var katrā laikā prasīt dalīšanu.

Turpretī Civillikuma 1075. panta pirmā daļa noteic –, ja kopīpašnieki nevar vienoties par tās veidu, tiesa, raugoties pēc dalāmā priekšmeta īpašībām un lietas apstākļiem:

• piespriež katram no kopīpašniekiem reālas daļas, uzliekot, kad vajadzīgs, vienai daļai zināmus servitūtus par labu otra daļai;
• atdod visu lietu vai daļu vienam vai vairākiem kopīpašniekiem ar pienākumu atlīdzināt daļu naudā;
• noteic lietu vai daļu pārdot;
• izšķir jautājumu ar lozi, it īpaši tad, kad jāizšķir, kuram no kopīpašniekiem paturēt sev pašu lietu vai daļu un kurš no viņiem apmierināms ar naudu;
• noteic sadalīt dzīvokļu īpašumos nekustamo īpašumu, kurā ietilpst ēka ar dzīvojamām telpām.