Labdien! Esmu Eiropas Savienības valstī no skaista augļu koka (tur to audzē visur un lieto pārtikā) izlobījusi sēklas un atvedusi uz Latviju. Man tās visas četras uz palodzes ir uzdīgušas un labi aug. Gribētos vēlāk padalīties ar vietējiem kolekcionāriem vai botāniskajiem dārziem (ja būs interese). Vai šie stādiņi jātur kādā speciālā karantīnā?
Ļoti svarīgi apzināties riskus, kas saistīti ar augu un to daļu, ziedu, sēklu, augļu vai dārzeņu pārvietošanu no vienas teritorijas uz citu. Šajos augos un augu produktos var atrasties kaitīgie organismi, tas ir, kaitēkļi un slimības, kas var radīt ekonomiskus zaudējumus ne tikai konkrētajai saimniecībai, bet arī apkārtējai videi un sabiedrībai kopumā.
Starp ES dalībvalstīm pārvietojot noteiktu sugu sēklas un stādīšanai paredzētus augus, ir nepieciešams pievienot oficiālo dokumentu: augu pasi. Augu pase ir dokuments, kas apliecina, ka stādi atbilst noteiktajām prasībām, ir pārbaudīti (audzēšanas vietā un/vai laboratorijā, tiem nav noteiktu augu karantīnas organismu un organismu, kuri ietekmē sēklu un stādu kvalitāti, vai to skaits nepārsniedz pieļaujamo līmeni.
Mespils sēklas ES likumdošanā nav pakļautas fitosanitārajai kontrolei. Bet, izplatot stādus, ir nepieciešams pievienot augu pases, jo mespils ir bīstamās augļukoku slimības bakteriālās iedegas (Erwinia amylovora) saimniekaugs.
Lai iegūtu augu pases izaudzētiem stādiem, personai jābūt reģistrētai Valsts augu aizsardzības dienestā. Dienesta inspektors veiks divas pārbaudes veģetācijas periodā un pirms izplatīšanas stādiem veģetācijas periodā noņems paraugu bakteriālās iedegas slēptās formas atklāšanai. Paraugs tiks testēts Nacionālajā fitosanitārajā laboratorijā.
Ja stādi atbildīs normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, tad tiem varēs pievienot augu pasi. Maksa par dekoratīvo augu pārbaudi ir 18,50 eiro, parauga testēšana ir iekļauta.
Latvijai ir piešķirts aizsargājamās zonas statuss attiecībā uz bakteriālo iedegu, tas nozīmē, ka, izplatot korintes (Amelanchier), klintenes (Cotoneaster’), vilkābeles (Crataegus), cidonijas (Cydonia), eriobotrijas (Eriobotrya), ābeles (Malus), mespilu (Mespilus), pirakantas (Pyracantha), bumbieres (Pyrus), pīlādžus (Sorbus), krūmcidonijas (Chaenomeles), stādiem jāatbilst aizsargājamajai zonai noteiktajām prasībām (stādi ir pārbaudīti, ir paņemts paraugs bakteriālās iedegas slēpto infekciju noteikšanai, valstī vai noteiktā teritorijā ap stādaudzētavu ir veiktas pārbaudes, un organisms nav konstatēts).
Minēto saimniekaugu stādus atļauts ievest tikai no valstīm, kurām arī ir piešķirts aizsargājamās zonas statuss attiecībā uz bakteriālo iedegu (Igaunijas, Spānijas (izņemot noteiktos autonomus apgabalus un provinces), Francijas (Korsika), Somijas, atsevišķām Itālijas teritorijām, Īrijas (izņemot Golveju), Lietuvas (izņemot Ķēdaiņu pašvaldību (Kauņas reģions)) vai speciāli izveidotām buferzonām valstīs, kurās šī baktērija ir sastopama. Piemēram, Polijā šādas stādaudzētavas, kuras atbilst aizsargzonas prasībām, ir tikai 17. To, vai konkrēta stādaudzētava atrodas buferzonā, var uzzināt, sazinoties ar Valsts augu aizsardzības dienesta Augu karantīnas departamenta speciālistiem (e-pasts akd@vaad.gov.lv, tālr. 67550925).
Bakteriālās iedegas saimniekaugiem pievieno augu pasi katram stādam, ja stādi tiek izplatīti pa vienam, vai saišķim, ja tirgo saišķi kā nedalāmo vienību.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!