Labdien! Dzīvoju savas mirušās vecāsmātes īpašumā, kuru mantoja mana māte, esmu tur tikai deklarēta, un elektrības līgums ir uz mana vārda. Māte mani dzen ārā, apmelo utt. Vai man pēc viņas pieprasījuma nekavējoties ir jāizvāc visas savas mantas? Tā ir mana vienīgā dzīvesvieta, citas man nav.
Dzīvesvietas deklarēšana konkrētā adresē, kā arī uz jūsu vārda noslēgts elektroenerģijas pakalpojuma saņemšanas līgums īpašumtiesības nerada.
Par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatās. Tas ir noteikts LR Civillikuma 994. pantā.
Atbilstoši Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 12. pantā noteiktajam dzīvesvietas īpašnieks ir tiesīgs pieteikt anulēt deklarāciju personai, ja tai nav tiesiska pamata dzīvot deklarētajā dzīvesvietā.
Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 3. pantā ir noteikts: “Personai ir tiesisks pamats apmesties uz dzīvi noteiktā nekustamā īpašumā, ja tai pieder šis nekustamais īpašums, attiecībā uz to ir noslēgts īres vai nomas līgums vai šā īpašuma lietošanas tiesības tā ieguvusi uz laulības, radniecības, svainības vai cita likumiska vai līgumiska pamata.
Nepilngadīga bērna dzīvesvieta ir vecāku (aizbildņu) dzīvesvieta, ja vecāki (aizbildņi) nav deklarējuši viņa dzīvesvietu citur.”
Civillikuma 179. pantā ir noteikts, ka vecākam ir pienākums uzturēt bērnu, līdz viņš spēj pats sevi apgādāt. Parasti praksē tiek pieņemts, ka bērns tiek uzturēts līdz 24 gadu vecumam, kamēr bērns mācās un iegūst izglītību.
Savukārt, ja pilngadīgs bērns mācās un strādā, vecākam vairs nav pienākuma viņu apgādāt.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
