Civillikuma 89. pantā ir paredzēts, ka viss, ko laulības laikā laulātie iegūst kopīgi vai viens no viņiem, bet ar abu laulāto līdzekļiem vai ar otra laulātā darbības palīdzību, ir abu laulāto kopīga manta; šaubu gadījumā jāpieņem, ka šī manta pieder abiem līdzīgās daļās.

Par abu laulāto kopīgo mantu tiek pieņemts, ka tā pieder abiem laulātajiem kopīgās daļās, ja vien kāds no laulātajiem nepamato un nepierāda citādu mantas dalījuma kārtību.

Savukārt Civillikuma 91. pants paredz katra laulātā atsevišķu mantu, kas it sevišķi ir:

• manta, kas laulātajam piederējusi pirms laulības vai ko laulātie līgumā noteikuši par atsevišķu mantu;
• priekšmeti, kas noder tikai viena laulātā personīgai lietošanai vai vajadzīgi viņa patstāvīgā darbā;
• manta, ko viens laulātais ieguvis bez atlīdzības laulības laikā;
• laulātā atsevišķās mantas ienākumi, kas nav nodoti ģimenes un kopīgās mājsaimniecības vajadzībām;
• manta, ar ko atvietota iepriekšējos (1.–4.) punktos minētā manta.

Tas, ka zināma manta ir atsevišķa, jāpierāda tam laulātajam, kas to apgalvo. Tas, ka nekustamais īpašums ir viena laulātā atsevišķa manta, ierakstāms zemesgrāmatās.

Ja tiesā civillieta ir atlikta un starp laulātajiem nav strīda par īpašuma sadali, viņi var vērsties pie zvērināta notāra un sagatavot vienošanos par kopīgās mantas sadali pēc saviem ieskatiem, tai skaitā, vai nepieciešams izmaksāt īpašuma vērtības kompensāciju.

Svarīgi atcerēties, ka, dalot laulāto kopīgo mantu, ņem vērā katra laulātā ieguldījumu šīs mantas iegādē un īpašumtiesību daļu atzīst atbilstīgi izdarītā ieguldījuma apjomam.

Papildus jāmin, ka īpašumtiesību nostiprināšana zemesgrāmatā uz viena laulātā vārda nav pietiekams pierādījums par šā laulātā īpašumtiesībām uz nekustamo īpašumu kā viņa atsevišķu mantu.

Laulātajam, kurš apstrīd Civillikuma 89. panta otrajā daļā paredzēto pieņēmumu un iebilst pret kopīgās mantas vienlīdzīgu sadalījumu, ir pienākums pierādīt sava ieguldījuma apjomu.