Kārtība, kādā ārzemniekus izraida no valsts, detalizēti noteikta Imigrācijas likuma V. nodaļā “Izraidīšana” (41.–50.⁸ pants).

Jāatšķir izraidīšana un piespiedu izraidīšana. Pirmajā gadījumā personai tiek izdots izbraukšanas rīkojums – administratīvais akts, kurā pamatots ārzemnieka nelikumīgas uzturēšanās fakts un viņam uzlikts pienākums noteiktā termiņā labprātīgi doties atpakaļ uz savas pilsonības valsti, trešo valsti, no kuras viņš ieceļojis, vai citu valsti, kurā viņam ir tiesības ieceļot (skat. 1. panta 4. punktu). Otrajā gadījumā tiek pieņemts lēmums par piespiedu izraidīšanu – administratīvais akts, kurā pamatots ārzemnieka nelikumīgas uzturēšanās fakts un noteikts piespiedu kārtā izraidīt ārzemnieku uz viņa pilsonības valsti, trešo valsti, no kuras viņš ieceļojis, vai citu valsti, kurā viņam ir tiesības ieceļot (skat. 1. panta 5.² punktu).

Izbraukšanas rīkojumu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vai Valsts robežsardzes amatpersona izsniedz ārzemniekam, kurš nelikumīgi uzturas Latvijas Republikā.

Lēmums par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu var tikt pieņemts, ja ārzemnieka uzturēšanās Latvijas Republikā ir nelikumīga un ja ir pamats uzskatīt, ka:

• ārzemnieks izvairīsies no izraidīšanas procedūras vai traucēs tās sagatavošanu;
• pastāv ārzemnieka bēgšanas iespējamība;
• ārzemnieks slēpj savu identitāti, sniedz nepatiesas ziņas vai citādi atsakās sadarboties;
• ārzemnieks šķērsojis valsts ārējo robežu, izvairoties no robežpārbaudēm, izmantojis viltotu ceļošanas dokumentu, viltotu vīzu vai uzturēšanās atļauju;
• ārzemnieks nevar norādīt vietu, kur viņš uzturēsies līdz attiecīgās izraidīšanas procedūras beigām, un iesniegt dzīvokļa vai mājas īpašnieka rakstveida apliecinājumu par apņemšanos nodrošināt viņa izmitināšanu, vai nevar uzrādīt naudas summu, ar kuru pietiek viesnīcas rezervēšanai līdz viņa izraidīšanai;
• kompetenta valsts vai ārvalsts iestāde sniegusi informāciju, kas ir pamatā, lai uzskatītu, ka ārzemnieks apdraud valsts drošību, sabiedrisko kārtību vai drošību;
• ārzemnieks ir iesaistīts nelegālās imigrācijas veicināšanā;
• ārzemnieks ir notiesāts par Latvijas Republikā izdarītu noziedzīgu nodarījumu, par kuru paredzētais sods ir saistīts ar brīvības atņemšanu vismaz uz vienu gadu;
• ārzemnieks iepriekš izvairījies no izraidīšanas procedūras Latvijas Republikā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī;
• ārzemnieks nepamatoti nav izpildījis izbraukšanas rīkojumu;
• ārzemnieks nepamatoti nav ievērojis noteikto pienākumu reģistrēties attiecīgajā Robežsardzes struktūrvienībā;
• ārzemnieks iepriekš patvaļīgi atstājis aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centru vai aizturēšanas telpas;
• ārzemnieks ieceļojis Latvijas Republikā, neievērojot lēmumu par iekļaušanu sarakstā vai lēmumu par ieceļošanas aizliegumu Šengenas teritorijā.

Latvijas Republikas pilsoni nevar izraidīt no valsts. Arī nepilsonim ir tiesības netikt izraidītam no Latvijas Republikas, izņemot gadījumu, kad izraidīšana notiek likumā noteiktajā kārtībā un ir saņemta kādas ārvalsts piekrišana uzņemt izraidāmo personu, turklāt nav pieļaujam izraidīšana uz valsti, kurā šī persona tiek vajāta rases, reliģijas vai etniskās piederības dēļ, kā arī kolektīva izraidīšana.

Iepazīties ar LV portāla skaidrojumu par to, kādos gadījumos un kādā veidā notiek ārzemnieku izraidīšana no Latvijas, var šeit.