No jautājumā ietvertās informācijas noprotams, ka nekustamo īpašumu izsolē, visticamāk, tirgo tiesu izpildītājs. Nezinot visus faktiskos apstākļus, varam sniegt vispārīgu atbildi.

Piedziņas vēršanu uz nekustamo īpašumu regulē Civilprocesa likuma 73. nodaļa.

Civilprocesa likuma 600. panta noteikumi nosaka:

(1) Ja piedzinējs lūdz vērst piedziņu uz nekustamo īpašumu, tiesu izpildītājs nosūta parādniekam paziņojumu un uzaicina viņu nokārtot parādu, kā arī sniegt informāciju par to, vai parādnieks ir reģistrēts pievienotās vērtības nodokļa maksātājs un vai, pārdodot izsolē viņa nekustamo īpašumu, izsoles cena apliekama ar pievienotās vērtības nodokli un kāda ir šīs cenas apliekamā vērtība.

(2) Tiesu izpildītājs iesniedz rajona (pilsētas) tiesai nostiprinājuma lūgumu par piedziņas atzīmes ierakstīšanu. Šīs atzīmes sekas norādītas Civillikuma 1077. panta pirmajā daļā, 1081. un 1305. pantā, kā arī Zemesgrāmatu likuma 46. pantā.

Ja piedziņa tiek vērsta uz parādnieka īpašumu, tad saskaņā ar Civilprocesa likuma 601. pantu viņa pienākumi ir šādi:

(1) No tiesu izpildītāja paziņojuma saņemšanas dienas parādniekam ir aizliegts:

1) atsavināt šo nekustamo īpašumu vai ieķīlāt to;

2) cirst tajā mežu, izņemot saimniecības uzturēšanai nepieciešamo;

3) atsavināt vai bojāt nekustamā īpašuma piederumus;

4) nodot šo nekustamo īpašumu valdījumā citai personai, tajā skaitā slēgt nomas, īres un citus nekustamo īpašumu apgrūtinošus līgumus.

(2) Līgumi, kurus par nekustamo īpašumu parādnieks noslēdzis pēc tam, kad zemesgrāmatā izdarīta piedziņas atzīme, nav spēkā attiecībā uz piedzinēju un nekustamā īpašuma pircēju izsolē.

(3) To līgumu spēks, kurus attiecībā uz nekustamo īpašumu parādnieks noslēdzis, pirms zemesgrāmatā ierakstīta piedziņas atzīme, nosakāms kā attiecībā uz pusēm, kas piedalījušās šajos līgumos, tā arī attiecībā uz nekustamā īpašuma pircēju izsolē, saskaņā ar Civillikumu.

(4) Parādniekam ir pienākums tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā paziņot par nekustamā īpašuma faktisko valdītāju un pārvaldnieku, ja tāds ir, kā arī par visiem attiecībā uz šo nekustamo īpašumu noslēgtajiem nomas, īres un citiem nekustamo īpašumu apgrūtinošiem līgumiem, iesniedzot minēto līgumu kopijas, vienlaikus uzrādot to oriģinālus.

Civillikuma 2174. pants nosaka: kad iznomātājs vai izīrētājs nomas vai īres priekšmetu atsavina, ieguvējam jāievēro nomas vai īres līgums tikai tad, ja tas ierakstīts zemes grāmatās (2126. p.). Ja ieguvējs uzteic līgumu, kas nav ierakstīts zemes grāmatās, tad iznomātājam vai izīrētājam jāatlīdzina nomniekam vai īrniekam visi zaudējumi, kādi viņam nodarīti ar līguma priekšlaicīgu izbeigšanu; ieguvējam tādā gadījumā jādod nomniekam vai īrniekam piemērots laiks īres vai nomas priekšmeta atdošanai.