Cik saprotams, jautājums ir saistīts ar mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu, jo sociālās palīdzības saņemšanai to vērtē pēc ienākumiem, kas norādīti Iztikas līdzekļu deklarācijā, kas jāiesniedz pašvaldības sociālajā dienestā. Deklarācijā norāda mājsaimniecības katras personas ienākumus.

Sociālā palīdzība tiek sniegta trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām (tā var būt arī viena persona/viens cilvēks), kuru ienākumi uz vienu personu/cilvēku nepārsniedz noteiktu ienākumu slieksni. Ne visu naudu, ko mājsaimniecība un katra tās persona nopelna vai citādi iegūst, ieskaita summā, atbilstoši kurai nosaka, vai piešķirams trūcīgā vai maznodrošinātā statuss.

Ienākumi, kurus neņem vērā, vērtējot, vai mājsaimniecība atzīstama par trūcīgu vai maznodrošinātu, Iztikas līdzekļu deklarācijā (Ministru kabineta noteikumu Nr. 809 “Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu” 2. pielikumā) ir atzīmēti ar zvagznīti (*). Tas ir arī paskaidrots: “* Neņem vērā ienākumus atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 36. panta pirmās daļas 1. punktam.”

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 36. pantā (“Materiālās situācijas izvērtēšanas un sociālās palīdzības pabalstu piešķiršanas nosacījumi”) noteikts:

“(1) Pašvaldības sociālais dienests pirms lēmuma par trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusa vai sociālās palīdzības pabalsta piešķiršanu mājsaimniecībai vai atsevišķai personai mājsaimniecībā pieņemšanas izvērtē mājsaimniecības kopējos materiālos resursus, izmantojot valsts un pašvaldības informācijas sistēmās esošos datus un ievērojot šādus kritērijus:

1) par ienākumiem neuzskata vienīgā mājokļa iegādei piešķirtā kredīta pamatsummu un procentu maksājumu, no sava īpašuma atsavināšanas gūto ienākumu daļu, kas izlietota vienīgā mājokļa iegādei, summu, ko persona maksā vai saņem kā uzturlīdzekļus bērnam un kas nepārsniedz valstī noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru katram bērnam, izņemot gadījumu, kad uzturlīdzekļi tiek maksāti, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, ģimenes valsts pabalstu un piemaksas pie šā pabalsta, bērna ar invaliditāti kopšanas pabalstu, pabalstu personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana, pabalstu par asistenta izmantošanu, pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai personai ar invaliditāti, kurai ir apgrūtināta pārvietošanās, pabalstu ar celiakiju slimam bērnam, pabalstus bērna piedzimšanas un personas nāves gadījumā [..].”

Likums nosaka, ka mājsaimniecība ir vairākas personas, kuras dzīvo vienā mājoklī un kopīgi sedz izdevumus, vai viena persona, kura saimnieko atsevišķi. Sociālo palīdzību piešķir nevis mājsaimniecībā esošajai katrai personai, kurai nav ienākumu (bērns, bezdarbnieks u. c.), bet, pamatojoties uz visas mājsaimniecības vidējiem ienākumiem, tai personai, kura ar iesniegumu ir pieprasījusi palīdzību. Noteikumos Nr. 809 ir noteikts: “Lai saņemtu sociālo palīdzību un izvērtētu mājsaimniecības atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam, viena no mājsaimniecības personām vēršas pašvaldības sociālajā dienestā, uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz noteikumos uzskaitītos dokumentus.”

Ja jums ir neskaidrības par tiesībām uz pašvaldības sociālo palīdzību un ienākumu vērtēšanu, jāvaicā sociālā dienesta darbiniekiem.