E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 28742
Lasīšanai: 5 minūtes
1
1

Biedra statuss biedrībā

Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
J
jautā:
20. februārī, 2023
Matiss

Biedrību un nodibinājumu likuma 29. pantā (“Biedra dalība biedrībā”) ir teikts: “(8) Biedrības darbībā var piedalīties personas ar īpašu statusu (biedru kandidāti, goda biedri, asociētie biedri, vecbiedri u. tml.), kuru tiesības un pienākumus nosaka statūti.” Savukārt 38. pantā (“Biedru sapulces lēmumi”) ir minēts: “(2) Katram biedram biedru sapulcē ir viena balss. Biedram nav balsstiesību, ja biedru sapulce lemj par darījuma noslēgšanu ar šo biedru vai prasības celšanu vai lietas izbeigšanu pret šo biedru.” Vai biedrības statūtos drīkst noteikt izmaiņas tiesībās tiem biedriem, kuriem ir piešķirts īpašs statuss (atbilstoši 29. panta 8. punktam)? Konkrēts piemērs: ja statūtos ir norādīts, ka biedram ir pienākums maksāt biedra naudu, vai drīkst iekļaut arī punktu, ka biedru naudu nesamaksājis biedrs pēc valdes lēmuma kļūst par asociēto biedru un viņam nav balsstiesību kopsapulcē? Papildu informācija: statūtos paredzēts, ka par biedru uzņemšanu biedrībā lemj valde. Otrs piemērs: statūtos paredzēts, ka pēc noteikta laika (piem., 10 gadus pēc iestāšanās biedrībā) biedrs kļūst par vecbiedru, kuram arī vairs nav balsstiesību biedru kopsapulcē. 38. pantā arī ir minēts: “(3) Lai grozītu vai izbeigtu biedra tiesības, kas atšķiras no citu biedru tiesībām, vai noteiktu biedram saistības, kas atšķiras no citu biedru saistībām, nepieciešama šā biedra piekrišana.” Vai biedra piekrišana ir nepieciešama arī tad, ja regulējums ir iestrādāts statūtos (kā iepriekš minētajos divos piemēros) un vienlīdzīgi attiecas uz visiem apvienības biedriem? Paldies!

A
atbild:
23. februārī, 2023

Biedrību un nodibinājumu likuma 29. panta astotā daļa nosaka, ka biedrības darbībā var piedalīties personas ar īpašu statusu (biedru kandidāti, goda biedri, asociētie biedri, vecbiedri u. tml.), kuru tiesības un pienākumus nosaka statūti. Statūtos var būt paredzēti gadījumi, kādā kartībā personām ar īpašo statusu tiek piešķirtas (vai netiek piešķirtas) balss tiesības.

Tādējādi statūtos var būt paredzēts, ka biedram, kuram noteikts īpašs statuss, var paredzēt arī īpašas tiesības vai pienākumus.

Likuma 29. panta trešajā daļā paredzēts, ka saistības biedriem nosakāmas tikai saskaņā ar statūtos paredzēto kārtību, savukārt ceturtā daļa noteic, ka biedra dalība biedrībā nav nododama trešajām personām vai mantojama, ja vien likums nenosaka citādi. Biedra dalība izbeidzas līdz ar izstāšanos vai izslēgšanu no biedrības, kā arī biedra – fiziskās personas nāvi vai biedra – juridiskās personas izbeigšanos.

Biedrību un nodibinājumu likuma 38. panta trešā daļa nosaka –, lai grozītu vai izbeigtu biedra tiesības, kas atšķiras no citu biedru tiesībām, vai noteiktu biedram saistības, kas atšķiras no citu biedru saistībām, nepieciešama šā biedra piekrišana. Tādējādi, ja statūtos jau sākotnēji, pirms biedra uzņemšanas biedra statusā, ir skaidri noteikti nosacījumi (tiesības un pienākumi), tad atsevišķa piekrišana biedra tiesību ierobežošanā vai pienākumu un tiesību uzlikšanā nav nepieciešama (biedrs, stājoties biedrībā, jau sākotnēji apzinās savas dalības sekas), savukārt, ja statūti tiek grozīti (attiecīgi noteikta jauna kārtība), tad, grozot statūtus, tie kļūst saistoši visiem esošajiem biedriem.

Ja pienākumu un tiesību apjoms tiek grozīts tikai attiecībā uz vienu vai vairākiem biedriem (negrozot biedrības statūtus, – tiek noteikts individuāls tiesību, pienākumu vai izņēmumu apjoms), biedra piekrišana ir obligāta.  

Attiecībā uz minētajiem piemēriem –, ja statūtos ir norādīts, ka biedram ir pienākums maksāt biedra naudu, vai drīkst iekļaut arī punktu, ka biedru naudu nesamaksājis biedrs pēc valdes lēmuma kļūst par asociēto biedru un viņam nav balsstiesību kopsapulcē?

Tātad, ja statūtos ir paredzēts šāds nosacījums, tas ir saistošs visiem biedrības biedriem. Šādos apstākļos, bez šaubām, ir jābūt pilnīgi skaidriem un konkrētiem kritērijiem, kādiem iestājoties, biedrs balss tiesības zaudē, kādā kārtībā balss tiesības tiek atjaunotas (piem., samaksājot nokavētos biedra naudas maksājumus).

Attiecībā uz otru minēto piemēru: statūtos paredzēts, ka pēc noteikta laika (piem., 10 gadus pēc iestāšanās biedrībā) biedrs kļūst par vecbiedru, kuram arī vairs nav balsstiesību biedru kopsapulcē. Šāds nosacījums vērtējams kritiski, jo, ja biedrs turpina piedalīties biedrības darbībā, maksā biedru naudu un citādi izpilda statūtos noteikto, nav pamata ierobežot biedra tiesības būt biedra statusā (liegt tam balss tiesības), iestājoties tikai vienam kritērijam – biedra dalības ilgumam biedrībā. Taču šāda kritērija atbilstība biedrības biedra statusam ir vērtējama biedru kopsapulcē. Ja tas gūst pietiekamu juridisku pamatojumu, attiecīgais kritērijs var būt noteikts kā faktors, kas ierobežo biedra balss tiesības. 

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas