Mums ir trīs sekciju māja. 1. un 2. sekcija ir divu un trīs istabu dzīvokļi. 3. sekcija bija strādnieku kopmītne, kuru vēlāk pārveidoja par vienistabas dzīvokļiem. 1. un 2. sekcijas dzīvokļos temperatūra ir 25 grādi. 3. sekcijā tā ir 16–18 grādi. Jaunie saimnieki nav nosiltinājuši ne sienas, ne grīdas. Dažiem pat logi nav nomainīti. Viens ir uztaisījis remontu, viņam arī ir 26 grādi. Temperatūru mājai regulē mājas vecākais. 3. sekcijā dzīvojošajiem ir auksti, savukārt mums, 1. un 2. sekcijā esošajiem, ir karsti. Viņi negrasās dzīvokļus siltināt, un mums viņu dēļ ir lieli rēķini par siltumu. Kā rīkoties šajā situācijā?
No uzdotā jautājuma nav skaidrs, kādā statusā dzīvojat konkrētajā mājā, – kā dzīvokļa īpašnieks vai īrnieks.
Dzīvokļa īpašuma likuma 10. pants noteic, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums ir rūpēties par dzīvojamās mājas uzturēšanu, norēķiniem par komunālajiem pakalpojumiem u. c.
Atbilstoši likuma 11. pantam dzīvokļa īpašniekam ir tiesības bez saskaņošanas ar citiem dzīvokļu īpašniekiem, bet, ievērojot normatīvo aktu prasības, veikt būvdarbus atsevišķajā īpašumā, ciktāl tas neskar kopīpašumā esošo daļu vai citus dzīvokļu īpašumus.
Dzīvokļu īpašnieki atbilstoši likumam var lemt par mājas energoefektivitātes pasākumu veikšanu.
Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam un ir pieņemts, ja “par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem, izņemot tos gadījumus, kuros šā likuma 17. pantā paredzēts cits lēmuma pieņemšanai nepieciešamais balsu skaits vai lielāku nepieciešamo balsu skaitu noteikusi pati dzīvokļu īpašnieku kopība.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!