Civillikuma 179. panta pirmā daļa paredz, ka vecākam ir pienākums uzturēt bērnu, līdz viņš spēj pats sevi apgādāt. Parasti praksē tiek pieņemts, ka bērns tiek uzturēts līdz 24 gadu vecumam, tas ir, kamēr bērns mācās un iegūst izglītību.

Savukārt, ja pilngadīgs bērns mācās un strādā, vecākam vairs nav pienākuma viņu apgādāt, tā ir vecāka tiesība. Taču, ja pilngadīgs bērns mācās un nestrādā algotu darbu, vecākam atkārtoti tiek uzlikts pienākums uzturēt bērnu un maksāt viņam uzturlīdzekļus, kamēr bērns uzsāk strādāt algotu darbu vai sasniedz 24 gadu vecumu.

Ja bērns no sava vecāka nesaņem uzturlīdzekļus, viņam ir tiesības vērsties tiesā ar pieteikumu par uzturlīdzekļu piedziņu no vecāka.