E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 28561
Lasīšanai: 5 minūtes
7
7

Atzīme zemesgrāmatā

Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
J
jautā:
03. februārī, 2023
Aija

Lietu tiesības, kas apgrūtina nekustamo īpašumu. Manā zemesgrāmatā, sadaļā “Lietu tiesības, kas apgrūtina nekustamo īpašumu”, ir atzīme “servitūta ceļš uz saimniecību XX” (tā ir kaimiņa viensēta ar zemi, viņam tas ir vienīgais piekļuves ceļš līdz savam īpašumam). Mana īpašuma robežu plānā ir iezīmēts jau kopš sendienām esošais ceļš un atzīmēta ceļa platība (zemesgrāmata noformēta 1999. gadā). Lasu iepriekšējās atbildes: “(c) zemesgrāmatā ierakstīta atzīme nerada lietu tiesību, kas lietošanas ziņā aprobežo svešu lietu, un nepiešķir tiesības pārvietoties pa strīdus ceļu. Tas cita starpā izriet no likuma “Par zemes lietošanu un zemes ierīcību” (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2006. gada 31. decembrim) 32. panta, kurā noteikts, ka fiziskajām un juridiskajām personām ir aizliegts izmantot citu fizisko un juridisko personu zemes lietojumus (staigāšanai, braukšanai, lopu dzīšanai un citām vajadzībām) bez vienošanās ar attiecīgo zemes lietotāju, izņemot gadījumus, kad, zemes lietotājiem piešķirot zemi, ir noteikti ar zemes lietošanu saistītie servitūti. (c) Saskaņā ar tiesu prakses atziņām nav pamata uzskatīt, ka atzīme būtu uzskatāma par servitūta tiesību, jo šāds zemesgrāmatas ieraksts neapliecina braucamā ceļa servitūta nodibināšanu par labu citam nekustamajam īpašumam. Jāņem vērā, ka atzīme nenodibina servitūta tiesību, bet, pirms nav nodibināta servitūta tiesība likumā noteiktajā kārtībā, tās izlietošana, respektīvi, pārvietošanās pa strīdus ceļu, nebūtu pieļaujama.”

Ko nozīmē manā zemesgrāmatā izdarītā atzīme “servitūta ceļš uz saimniecību XX”? Kādi ir mani pienākumi un tiesības pret kaimiņu īpašumu? Jautājums aktualizējies kaimiņa mežizstrādes darbības rezultātā, proti, pa zemes ceļu, kas ir piemērots vieglajam auto, tagad brauc baļķvedēji, un ceļš caur manu pagalmu, t. i., vienīgais ceļš, pa kuru es nokļūstu mājās, tiek bojāts.

Situācija ar otru kaimiņu un otrais jautājums. Lai es un minētās viensētas kaimiņš nokļūtu līdz Latvijas valsts mežu un pagasta ceļam, ir jāšķērso privāts mežs, kur izsenis ir bijis un tagad ir piebraucamais ceļš līdz mūsu viensētām. Iepazīstoties ar kaimiņa meža īpašuma zemesgrāmatu, tur nav pat atzīmes par servitūta ceļu. Īpašums zemesgrāmatā reģistrēts 2012. gadā. Tūlīt pēc reģistrācijas zemesgrāmatā jaunais īpašnieks veica mežizstrādes darbus, ceļš tika pamatīgi sabojāts, sūdzējāmies, taču saņēmām atbildi, ka viss ir likumīgi. Par saviem līdzekļiem veicām ceļa remontu. Ko un kurā brīdī esam izdarījuši nepareizi, ka tagad manas un kaimiņa viensētas īpašums juridiski ir palicis bez piebraucamā ceļa?

A
atbild:
16. februārī, 2023
Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija
Imants Muižnieks, zvērināts advokāts, Dr. iur.

Papildinot iepriekš sniegto atbildi, paskaidroju, ka saskaņā ar tiesu praksi šādā gadījumā runa ir par nekustamā īpašuma apgrūtinājumiem, kas nav ceļa servitūti Civillikuma izpratnē, bet apgrūtinājumi, kas zemesgrāmatā ierakstīti atzīmes veidā, pamatojoties uz likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 22. panta trešās daļas kārtībā pieņemtu administratīvo aktu.

LR Senāts ir atzinis, ka zemes reformas laikā ar valsts vai pašvaldības iestādes lēmumu (administratīvo aktu) noteikts īpašuma lietošanas tiesību aprobežojums un zemesgrāmatā ierakstītā atzīme nav ceļa servitūts Civillikuma 1130., 1231. un 1235. panta izpratnē. Šādai atzīmei zemesgrāmatā ir pagaidu raksturs, un tā nekādus īpašus pienākumus neuzliek. Ja kaimiņš šos juridiskos apstākļus ignorē, īpašniekam ir tiesības uz valdījuma aizsardzību atbilstoši Civillikuma 911. pantam, kā arī zaudējumu atlīdzināšanu.

Ja zemesgrāmatā lietu tiesība (servitūts) nav reģistrēta, pārvietošanās ar transportlīdzekļiem pa īpašumu vai tā izmantošana staigāšanai nav pieļaujama, jo servitūta izlietošana var sākties tikai tad, ja tas ir ierakstīts zemesgrāmatās, kā to noteic Civillikuma 1235. pants. Proti, no servitūta izrietošā lietu tiesība ir nodibināta un spēkā abām pusēm, t. i., valdošā un kalpojošā nekustamā īpašuma īpašniekiem, tikai pēc servitūta ierakstīšanas zemesgrāmatās. Līdz tam laikam viņu starpā pastāv vienīgi personiska saistība, kuras ierakstīšanu zemesgrāmatās var prasīt katra puse, ja vien izpildīti visi citi servitūtam nepieciešamie noteikumi.

Turklāt atbilstoši Civillikuma 1039. pantam īpašnieks var aizliegt visiem citiem ietekmēt viņa lietu, kā arī to lietot vai izmantot, kaut arī viņam pašam no tā nerastos nekāds zaudējums.

Minētais skaidrojums vienlīdz attiecināms arī uz 2. jautājumu. Tātad arī šajā gadījumā ir jāparūpējas par servitūta nodibināšanu, pusēm vienojoties, vai prasības kārtībā, ja vienošanos nav iespējams panākt.

Labs saturs
7
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas