Inita Kabanova, Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja
Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! 2007. g. paņēmu kredītu un nopirku vasarnīcu (jaunbūvi). Ievilkām ūdeni, kanalizāciju, apkuri, daļēji nosiltinājām, bet tad sākās problēmas ar kredīta maksājumu. Nolēmu vasarnīcu pārdot. 2011. g. sastādījām pirkuma līgumu ar izpirkuma maksu. Pircējs katru mēnesi maksāja noteiktu summu līdz 2023. g. Bankai kredīta summu un procentus maksāju pati. Visus šos gadus pircējs dzīvoja un apsaimniekoja minēto īpašumu. Papildu nomas maksa no pircēja netika pieprasīta. Pēc visas pirkuma līgumā norādītās summas samaksas pircējs īpašumu var ierakstīt zemesgrāmatā. Vai man jāraksta kapitāla pieauguma deklarācija? Kādi dokumenti jāiesniedz? Faktiski man nekāda kapitāla pieauguma nebija, es pat paliku zaudētāja, jo kredīta procenti bija diezgan augsti. Par nomaksātajiem procentiem saņēmu izziņu no bankas, taču par ieguldītajiem materiāliem un darbu jaunbūvē nav saglabājušies čeki.
Tā kā no jautājuma nevar secināt, vai nekustamais īpašums bija fiziskās personas vienīgais īpašums, tad vispārējā gadījumā ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli kā ienākums no kapitāla pieauguma, norāda Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu speciālisti.
Kapitāla pieaugumu nosaka, no nekustamā īpašuma atsavināšanas cenas atņemot tā iegādes vērtību un ieguldījumus, kas ir dokumentāri pierādāmi un kas saistīti ar nekustamā īpašuma iegūšanu, reģistrēšanu, uzlabošanu un atjaunošanu, ieskaitot samaksātos procentu maksājumus par kredītu šā kapitāla aktīva iegādei. Ja nekustamais īpašums pārdots par mazāku cenu nekā iegādes vērtība (ciesti zaudējumi), ar nodokli apliekamais ienākums no kapitāla pieauguma neveidojas, deklarācija nav jāsniedz.
Jautājumā norādīts, ka atlīdzību par nekustamā īpašuma pārdošanu persona saņēma pakāpeniski, laika periodā no 2011. gada līdz 2023. gadam. Ja ienākumu no nekustamā īpašuma atsavināšanas saņem vairāk nekā triju gadu laikā, skaitot no gada, kurā noslēgts atsavināšanas līgums, uzskatāms, ka viss ar atsavināšanu saistītais ienākums ir gūts pirmo triju gadu laikā. Trešajā gadā ar nodokli apliekamajā ienākumā iekļauj atlikušo līgumā noteikto, bet nesaņemto summu, neatkarīgi no tā, vai ienākums ir saņemts vai nav.
Ja ienākumu no darījuma saņem vairākus gadus, aprēķinot apliekamo ienākumu no kapitāla aktīvu atsavināšanas, izdevumus, kas saistīti ar nekustamā īpašuma iegādi, iekļauj aprēķinā proporcionāli ieņēmumu daļai. Iegādes vērtībā var iekļaut samaksātos procentu maksājumus par saņemto kredītu, kas saistīti ar nekustamā īpašuma iegādi un uzlabošanu proporcionāli ieņēmumu daļai, ja dokumentāri apliecināta informācija ļauj identificēt kredīta un kapitāla aktīva iegādes saistību.
Jāņem vērā, ja ienākumu no darījuma saņem vairākus gadus, maksātāja pienākums līdz nākamā gada 1. jūnijam ir ziņot Valsts ieņēmumu dienestam par gadā uzsākto, bet nepabeigto darījumu ar kapitāla aktīviem.
Par jautājumiem, kas saistīti ar nodokļa piemērošanu un samaksu, individuāli jākonsultējas Valsts ieņēmumu dienestā.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
