Kā informē Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu speciālisti, Grāmatvedības likumā minēti gadījumi, kad attaisnojuma dokuments (rēķins) var būt bez rekvizīta “paraksts”.

Viens no šādiem gadījumiem –, ja sagatavotājs dokumentu samaksāšanai (rēķinu) izsniedz fiziskajai personai, kura neveic saimniecisko darbību, – preces vai pakalpojuma saņēmējam un šajā dokumentā minētā saimnieciskā darījuma esību pamato uzņēmuma vienošanās ar minēto fizisko personu.[1]

Savukārt Civillikums paredz, ka tiesiska darījuma dalībnieki vienošanos var noslēgt, arī pamatojoties uz mutisku vienošanos.[2]

Tātad pašnodarbinātas personas izrakstītais rēķins par sniegto pakalpojumu fiziskajai personai, kura nav saimnieciskās darbības veicēja, var būt bez rekvizīta “paraksts” arī tad, ja personas ir vienojušās par pakalpojuma sniegšanu mutiski, nenoformējot līgumu rakstiski.

[1] Grāmatvedības likuma 11. panta septītās daļas 2. punkts.

[2] Civillikuma 1474. pants.