Civillikuma 1895. pants paredz: visas saistības, kuras nav noteikti izņemtas no noilguma ietekmes un kuru izlietošanai likumā nav noteikti īsāki termiņi, izbeidzas, ja tiesīgā persona tās neizlieto desmit gadu laikā.

Ministru kabineta noteikumu Nr. 907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajām prasībām” 17. punkts noteic, ka ārpuskārtas remontu veic, ja ir konstatēti šādi dzīvojamās mājas un tajā esošo iekārtu un inženiertīklu bojājumi:

• jumta seguma caurtece;
• ūdens notekcauruļu, piltuvju, līkumu un to piestiprināšanas ierīču bojājumi;
• zudusi fasādes arhitektonisko elementu vai ķieģeļu sasaiste ar sienu;
• apmetuma vai karnīžu elementu noslāņošanās;
• izsisti logu vai durvju stikli, norautas logu rāmju vērtnes;
• durvju vērtņu un aizverošo ierīču nenoturība;
• caurtecējumi grīdu pārsegumos sanitāro mezglu vietās grīdas hidroizolācijas bojājumu dēļ;
• plaisas un bojājumi krāsnīs vai dūmvados, kas var izraisīt cilvēku saindēšanos ar dūmgāzēm un apdraudēt mājas ugunsdrošību;
• plaisas un neblīvumi dūmkanālos un to sajūguma vietās ar krāsnīm;
• bojājumi cauruļvados un to sajūgumos ar veidgabaliem, armatūru un ierīcēm;
• dzīvojamās mājas elektroapgādes kabeļa bojājumi, kas var radīt elektroenerģijas piegādes pārtraukumus apgaismei vai radīt ierīču un inženiertīklu darbības traucējumus;
• apkures sistēmas bojājumi apkures sezonā;
• gāzes apgādes sistēmas bojājumi;
• pelējuma sēne un pelējumu veicinoši apstākļi;
• citi šajā punktā neminēti bojājumi, ja to neatliekamu novēršanu paredz normatīvie akti vai ja tie rada būtisku apdraudējumu;
• inženiertīklu ievadu hermetizācijas bojājumi;
• ugunsdrošībai nozīmīgo inženiertehnisko sistēmu bojājumi;
• bīstamo iekārtu (liftu) atsevišķu elementu bojājumi.

Noteikumu 15. punkts paredz: ja vizuālajā apskatē ir konstatēti dzīvojamās mājas vai tajā esošo iekārtu un inženiertīklu bojājumi, pārvaldītājs lemj par ārpuskārtas remonta veikšanu, ja ir konstatēts kāds no šo noteikumu 17. punktā minētajiem bojājumiem.

Līdz ar to mājas apsaimniekotājam ir tiesības nekavējoties novērst avārijas darbus, izmantojot šim nolūkam mājas uzkrājuma līdzekļus. Ja uzkrājumu nav, pārvaldnieks izraksta iedzīvotājiem atsevišķu rēķinu par veiktajiem darbiem.

Bēniņi atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 4. pantam ir kopīpašumā esoša daļa, tāpēc par to stāvokli ir atbildīgi visi dzīvokļu īpašnieki.

Jāatceras, ka Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10. panta trešā daļa nosaka: “Uzdodot pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevumu, dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums ir nodrošināt šā uzdevuma izpildei nepieciešamo finansējumu.”