Bāriņtiesu likuma 2. panta 2. punkts nosaka, ka novados, kuros nav teritoriālā iedalījuma vienību, bāriņtiesa Civillikumā noteiktajos gadījumos sniedz palīdzību mantojuma lietu kārtošanā, gādā par mantojuma apsardzību, kā arī izdara apliecinājumus un pilda citus šā likuma 61. pantā norādītos uzdevumus, ja šajos novados nav notāra. Novados, kuros ir teritoriālā iedalījuma vienības, bāriņtiesa minētos uzdevumus veic tajās novada teritoriālā iedalījuma vienībās, kurās nav notāra.

Novada teritoriālās vienības ir novada pagasti un novada pilsētas. Piemēram, ja kāda novada pilsētā ir notārs, tad pilsētas bāriņtiesa nav tiesīga pildīt notariālās funkcijas, taču iedzīvotājiem, kuri savu dzīvesvietu deklarējuši šajā pilsētā, ir tiesības doties uz pagastu, lai pie bāriņtiesas darbinieka varētu veikt nepieciešamās darbības. Ja teritoriālā iedalījuma vienību nav, tad bāriņtiesa notariālās darbības veic tikai tādos gadījumos, ja pilsētā nav zvērināta notāra. Piemēram, Rīgas bāriņtiesa neveic notariālās darbības. 

Atbilstoši Bāriņtiesu likuma 62. panta 1. punktam bāriņtiesa apliecina darījumu, ja tai ir noteikti zināms, ka darījuma dalībnieki ir pilngadīgi un rīcībspējīgi. Valsts nodevas apmēru bāriņtiesās regulē Bāriņtiesu likuma 79. panta 1. punkts, bet zvērinātiem notāriem – Ministru kabineta noteikumi Nr. 1069 “Noteikumi par valsts nodevu par notariālo darbību izpildi”. Bāriņtiesā paraksta apliecināšana izmaksā 2,85 eiro, bet paraksta apliecināšana uz nostiprinājuma lūguma – 4,27 eiro.

Personas var vērsties pie jebkura zvērināta notāra neatkarīgi no savas deklarētās dzīvesvietas, bet jāņem vērā, ka bāriņtiesas, kuras pilda notariālās funkcijas, sniedz palīdzību tikai tām personām, kuru deklarētā dzīvesvieta ir attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijā.