Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Esošais likums par Satversmes tiesu ļauj noraidīt iesniegto pieteikumu, ja personai nav tiesību to iesniegt. Tas ir vispārīgs formulējums, kas tiek skaidrots Satversmes tiesas nolikumā, kurā ir norādīts, ka korekts pieteikums ir tāds, kas atbilst noteiktiem Satversmes tiesas likuma pantiem. Likumā arī nav paredzēta iespēja apstrīdēt pieteikuma noraidīšanu. To var saprast no Satversmes tiesas neatkarības viedokļa, taču rezultātā rodas īpatnēja situācija, ka Saeimas deputātiem varas maiņas periodā, t. i., kad viņi aktīvi vairs nepilda likumdevēja iestādes pārstāvju funkcijas, bet vēl joprojām ir deputāti, tiek liegta iespēja iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā, šādi noraidot to kolektīvās tiesības, kas izriet no viņu statusa. Tādējādi veidojas konstitucionāli apšaubāma situācija. Kā Satversmes lietas pieteicējiem – privātpersonām un citiem – būtu jārīkojas, ja, viņuprāt, Satversmes tiesa ir nekorekti noraidījusi pieteikumu?
Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 17. pantu, ievērojot likumā noteikto kompetenci, tiesības iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā ir:
Konstitucionālo sūdzību jeb pieteikumu Satversmes tiesā var iesniegt ikviena persona, kura uzskata, ka ar likumu vai citu normatīvo aktu ir aizskartas viņas Latvijas Republikas Satversmē ietvertās pamattiesības. Personas pamattiesības ir noteiktas Satversmes 8. nodaļā. Tās cita starpā ir tiesības uz dzīvību, tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību, tiesības uz vārda brīvību, tiesības apvienoties sabiedriskajās organizācijās, tiesības vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības, tiesības uz īpašumu, tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas un bezdarba gadījumā u. c.
Iesniedzot konstitucionālo sūdzību, jāņem vērā, ka tā ir galējais pamattiesību aizsardzības līdzeklis. Pirms vēršanās Satversmes tiesā personai savas tiesības jācenšas aizstāvēt, izmantojot vispārējos tiesību aizsardzības līdzekļus. Piemēram, ja personas tiesības ir aizskārusi kāda iestāde, vispirms ir jāiesniedz sūdzība augstākā iestādē. Ja tās lēmums neapmierina, var vērsties pirmās instances tiesā (rajona vai pilsētas tiesā), kuras nolēmumu var pārsūdzēt apelācijas instances tiesā (apgabaltiesā). Šīs tiesas nolēmumu parasti var pārsūdzēt kasācijas instances tiesā (Augstākajā tiesā). Ja arī Augstākās tiesas nolēmums neapmierina un problēmas pamatā ir likuma neatbilstība Satversmei, persona var vērsties Satversmes tiesā.
Satversmes tiesa pārbauda, vai likums nav pretrunā Satversmē noteiktajām pamattiesībām. Piemēram, ja Augstākā tiesa nolēmumu pamatojusi ar tādu likuma normu, kuru persona uzskata par neatbilstošu Satversmei, tad persona var lūgt Satversmes tiesu atzīt minēto normu par spēkā neesošu. Ja Satversmes tiesa atzīs normu par spēkā neesošu, tad persona varēs vērsties Augstākajā tiesā ar pieteikumu par lietas izskatīšanu no jauna.
Satversmes tiesas kolēģija ir tiesīga atteikties ierosināt lietu, ja:
Kolēģijas lēmumi nav pārsūdzami. Tomēr, ja kolēģija lēmusi atteikties ierosināt lietu, persona var novērst konstatētos trūkumus un iesniegt atkārtotu pieteikumu.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
