Ja jums ir tiesības uz trūcīgā statusu, ko sociālais dienests piešķir mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem, un tas savukārt dod tiesības uz pašvaldības sociālo palīdzību, tostarp materiālo, var rasties jautājums –, kāpēc gribat no tās atteikties un no kādiem līdzekļiem ģimene dzīvo.

Jūsu situācijas raksturojums, ka sūdzība bijusi tāpēc, ka “bērniem nav piemērotu apstākļu dzīvošanai”, nesniedz priekšstatu, kāpēc esat nonākuši sociālā dienesta redzeslokā.

Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteikts, ka tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, bērna intereses ir prioritāras. Visām darbībām attiecībā uz bērnu, neatkarīgi no tā, vai tās veic valsts vai pašvaldību institūcijas, sabiedriskās organizācijas vai citas fiziskās vai juridiskās personas, kā arī tiesībaizsardzības iestādes, prioritāri ir jānodrošina bērna tiesības un intereses.

Sociālajam dienestam ir ne tikai tiesības zināt, kāda ir situācijā ģimenē, kurā aug bērni, bet arī pienākums būt informētam par iespējamajām problēmām un riskiem, kas nozīmē – ir jāpārliecinās, ka tādu nav, jāsniedz atbalsts, ja tāds ir nepieciešams, lai pārvarētu šādas situācijas.

Primāri sociālā darbinieka rūpe ir bērnu intereses, vienlaikus respektējot arī vecākus. Sarunā ar sociālo darbinieku varat izklāstīt pašreizējo situāciju, pamatot, kāpēc jūs emocionāli apgrūtina sociālo darbinieku apmeklējums, un pārrunāt, kādas ir jūsu sadarbības perspektīvas. Vecāki arī paši var interesēties un pārliecināties, kādu palīdzību un atbalstu viņu bērni un ģimene var saņemt.

Saskaņā ar Civillikuma 177. pantu bērns līdz pilngadības sasniegšanai ir vecāku aizgādībā. Vecākiem ir pienākums rūpēties par bērna pilnvērtīgu attīstību.