Jautājumā nav norādes, kādā situācijā jūs saskatāt problēmas saistībā ar pabalstiem.

Visupirms jau Valsts sociālo pabalstu likums nosaka to veidus un saņēmēju loku. Likumā teikts, ka valsts sociālie pabalsti ir valsts atbalsts naudas izmaksu veidā, kuru saņem pie noteiktām iedzīvotāju grupām piederīgas personas situācijās, kad ir nepieciešami papildu izdevumi vai kad šīs personas nespēj gūt ienākumus, un kad nav paredzēta kompensācija no valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas. 

Šis pats likums arī runā par sociālās palīdzības sniegšanas pamatprincipiem, jo, piešķirot sociālo palīdzību, pirms tam jānovērtē cilvēka ienākumi un iespējamā līdzdarbība. Šādā gadījumā par ienākumiem neuzskata piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu, bērna invalīda kopšanas pabalstu, pabalstu invalīdam, kuram nepieciešama kopšana. 

Ar likumu saistītajos Ministru kabineta noteikumos nav tāda formulējuma, ka pabalsti nav pieskaitāmi pie ienākumiem pašam invalīdam. 

Likuma 12.¹ pants paredz pabalstu invalīdam, kuram nepieciešama kopšana, un to piešķir personai, kura atzīta par invalīdu, pārsniegusi 18 gadu vecumu un kurai sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem nepieciešama īpaša kopšana. 

Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumi Nr.1608 „Noteikumi par pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību invalīdam, kuram nepieciešama kopšana, pabalsta apmēru, kā arī pabalsta apmēra pārskatīšanas kārtību” paredz pabalsta apmēru - 100 latu mēnesī. 

Šī pabalsta mērķis ir atbalstīt un veicināt to cilvēku aprūpi mājas apstākļos, kuriem ir ļoti smaga  invaliditāte un nepieciešama īpaša kopšana. Kopšanas pabalstu piešķir un izmaksā cilvēkam ar invaliditāti, nevis viņa kopējam.

Lai gan pabalsta piešķiršanas mērķis ir atbalsta sniegšana personām ar invaliditāti, kurus mājās kopj un aprūpē tuvinieki vai citi algoti cilvēki, tas, kā praktiski šis pabalsts tiek izmantots, paliek paša atbalsta saņēmēja, tātad – personas ar invaliditāti ziņā, LV portālam ir skaidrojuši Labklājības ministrijas speciālisti. 

Savukārt saskaņā ar likuma 7.¹ pantu bērna invalīda kopšanas pabalstu piešķir personai, kas kopj bērnu, kuram Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija ir noteikusi invaliditāti un izsniegusi atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem. 

Tas ir valsts atbalsts ģimenēm, kurās ir bērns invalīds ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, lai nodrošinātu bērnu invalīdu pilnvērtīgāku attīstību un drošāku aprūpi mājās.

Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumos Nr.1607 “Noteikumi par bērna invalīda kopšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību” noteikts šī pabalsta apmērs – 150 latu mēnesī.

Pabalstu  piešķir cilvēkam, kurš kopj bērnu invalīdu vecumā līdz 18 gadiem vai arī līdz termiņam, kurā beidzas bērnam noteiktā invaliditāte vai īpašas kopšanas nepieciešamības atzinums. Pabalstu cilvēks var saņemt arī tad, ja viņš strādā.

Līdz ar šo - bērna invalīda kopšanas pabalstu - valsts piešķir arī piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu – 75 latus mēnesī.