Jūsu jautājumā norādītajam jēdzienam nav vienotas juridiskās definīcijas. Ja attiecīgajā normatīvajā aktā nav dots skaidrojums kādam konkrētam terminam, konkrētā normatīvā akta piemērotājam tas ir jānoskaidro ar tiesību normu interpretācijas metodēm.

Lai automašīnu novietotu stāvēšanai, primāri nepieciešams ievērot Ministru kabineta 02.06.2015. noteikumu Nr. 279 “Ceļu satiksmes noteikumi” 114. punktu, kas noteic, ka transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana atļauta ceļa labajā pusē iespējami vairāk pa labi uz nomales, bet, ja tās nav, – brauktuves malā vietās, kur ir iespējams piebraukt, nepārkāpjot šo noteikumu prasības; ja brauktuves malā ir izveidoti šim nolūkam paredzēti paplašinājumi, transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana atļauta šajos paplašinājumos.

Tāpat automašīnas novietošana stāvēšanai atļauta arī minēto noteikumu 115. un 117. punktā norādītajos gadījumos (apdzīvotās vietās arī ceļa kreisajā pusē, ja uz ceļa nav vairāk par vienu joslu katrā braukšanas virzienā un ja brauktuves vidū nav tramvaja sliežu ceļa klātnes; apdzīvotās vietās uz vienvirziena ceļiem; speciāli ierīkotās vai apzīmētās stāvvietās). Turklāt autovadītājam jāņem vērā arī minēto noteikumu 121. un 122. punktā norādītie aizliegumi automašīnas novietošanai stāvēšanai.

Papildus autovadītājam jāņem vērā arī attiecīgās pašvaldības izdotie saistošie noteikumi, jo atbilstoši likuma “Par pašvaldībām” 43. panta pirmās daļas 9. punktam dome ir tiesīga izdot saistošus noteikumus (paredzot administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, ja tas nav paredzēts likumos) jautājumos par pašvaldības teritorijas labiekārtošanu, zaļumstādījumu uzturēšanu un aizsardzību. Piemēram, Rīgas domes 15.01.2013. saistošo noteikumu Nr. 204 “Rīgas pilsētas apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības saistošie noteikumi” 7.2. apakšpunkts noteic, ka publiskajos apstādījumos braukt un novietot mehāniskos transportlīdzekļus, ja tas nav saistīts ar apstādījumu apsaimniekošanu, ir aizliegts.