Cietušais kriminālprocesā var paust savu viedokli un aktīvi izmantot savas tiesības.

Kriminālprocesa likuma 97. panta septītā daļa nosaka, ka cietušais savas tiesības īsteno brīvprātīgi un paša izraudzītajā apjomā. Tiesību neizmantošana nekavē procesa norisi.

Kriminālprocesa likuma 97.¹ pantā ir norādītas cietušā pamattiesības kriminālprocesā, 98. pantā – cietušā tiesības pirmstiesas kriminālprocesā, 99. pantā – cietušā tiesības pirmās instances tiesā. Saskaņā ar Kriminālprocesa 99. panta pirmo daļu pirmās instances tiesā cietušajam ir šā likuma 97.¹ pantā noteiktās pamattiesības, kā arī tiesības:

1) savlaicīgi uzzināt iztiesāšanas vietu un laiku;

2) pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam, atsevišķam tiesnesim, valsts apsūdzības uzturētājam un ekspertam;

3) pašam piedalīties krimināllietas izskatīšanā;

4) izteikt savu viedokli par katru apspriežamo jautājumu;

5) piedalīties katra tiesā pārbaudāma pierādījuma tiešā un mutvārdos veiktā pārbaudē;

6) iesniegt pieteikumus;

7) uzstāties tiesas debatēs;

8) iepazīties ar tiesas nolēmumu un tiesas sēdes protokolu;

9) (izslēgts ar 18.02.2016. likumu).

Tātad cietušais likumā noteiktajā kārtībā var izteikt savu viedokli gan pirmstiesas procesā, gan tiesvedības laikā.

Savukārt saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 19. panta pirmo daļu neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta šajā likumā noteiktajā kārtībā.

Krimināllikuma 1. panta otrā daļa nosaka, ka atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un piemērot kriminālsodu var ar tiesas spriedumu un saskaņā ar likumu.