E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 27689
Lasīšanai: 5 minūtes
1
3
1
3

Strīds par ceļa servitūtu un žogu

J
jautā:
23. oktobrī, 2022
Elīza

Labdien! Vēlējos uzzināt, kā man rīkoties šādā situācijā un vai tas vispār ir iespējams. Pavisam nesen tikām pie kaimiņiem, kuri ir plānojuši izbūvēt ceļa servitūtu caur manu īpašumu, taču tas nav nostiprināts zemesgrāmatā. Ceļš jau ir uzbērts, kompromiss ar kaimiņiem nav panākams, kā arī uz maniem iebildumiem, ka ceļa servitūts bija jānostiprina zemesgrāmatā, pirms tas tika uzbērts, atbild, ka viņu dokumenti esot kārtībā. Viņi arī uzlika žogu, tieši pa robežu, bez saskaņošanas ar mani, atbildot, ka nekas neesot bijis jāsaskaņo, un kāda starpība – 10 cm šurp vai turp. Īsi sakot, kaimiņi rada vienīgi problēmas – izzāģēja daļu mana īpašuma, lai uzbērtu ceļu, izbraukāja manis laboto servitūtu, ņēma ūdeni no mana īpašuma, lai sev ierīkotu dziļurbumu, un vienīgā atbilde ir – es to neesmu darījis, to veica mani strādnieki, ar viņiem arī runājiet. Lūdzu, iesakiet, kā man rīkoties! Piebildīšu, ka būvvaldē esmu konsultējusies par žoga izbūvi, kur man atbildēja, ka pagastā nekas nav jāsaskaņo, bet starp kaimiņiem gan ir jāveic saskaņošana. Kaimiņiem vienalga. Tur esot jurists, kurš zina labāk.

A
atbild:
02. novembrī, 2022
Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija
Imants Muižnieks, zvērināts advokāts, Dr. iur.

Vispirms jāuzsver, ka servitūtu izlietošana var sākties tikai tad, ja tas ierakstīts zemesgrāmatās. Proti, atbilstoši Civillikuma 1235. pantam no servitūta izrietošā lietu tiesība ir nodibināta un spēkā abām pusēm, t. i., valdošā un kalpojošā nekustamā īpašuma īpašniekiem, tikai pēc servitūta ierakstīšanas zemesgrāmatās. Līdz tam laikam viņu starpā pastāv vienīgi personiska saistība, kuras ierakstīšanu zemesgrāmatās var prasīt katra puse, ja vien izpildīti visi citi servitūtam nepieciešamie noteikumi. Tātad servitūtam (lietu tiesībai) saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma 17. panta 1. punkta “a” apakšpunktu jābūt ierakstītam kalpojošā īpašuma zemesgrāmatas nodalījumā kā apgrūtinājumam. Pirms nav nodibināta servitūta tiesība likumā noteiktajā kārtībā, tās izlietošana, respektīvi, pārvietošanās pa strīdus ceļu, nav pieļaujama.

Savukārt attiecībā uz īpašuma aizskārumu paskaidrojams, ka katram īpašniekam atbilstoši Civillikuma 875. pantam ir valdījuma tiesība attiecībā uz savu nekustamo īpašumu. Atbilstoši Civillikuma 911. pantam no valdījuma izriet tiesība uz pastāvoša valdījuma aizsardzību un atņemta valdījuma atjaunošanu. Katru valdījumu aizsargā likums, un katrs drīkst aizsargāt savu valdījumu no jebkāda ierobežojuma vai traucējuma, pat ar varu, ja vien pēdējo izlieto nekavējoties un likumā atļautas pašaizstāvības robežās (Civillikuma 912. un 913. pants).

Civillikuma 914. pants noteic, ka valdījums ir traucēts, kad kāds mēģina piesavināties lietu vai tās daļu, vai tiesību vai kavē valdītāju izlietot viņa valdījumu, kas notiek arī ar draudiem, kuri var modināt viņā dibinātas bažas.

Saskaņā ar Civillikuma 915. pantu, ja valdītājs pierāda, ka tādi traucējumi bijuši un ka viņš vēl valda, tad viņš var prasīt no tiesas sava valdījuma aizsardzību, kā arī atlīdzību par zaudējumiem, kas viņam nodarīti ar valdījuma traucējumu.

Iepriekš citētās tiesību normas ir pietiekams juridisks pamats, lai prasības kārtībā aizsargātos pret kaimiņa nekorekto rīcību.

Saistībā ar žoga izbūvi jāņem vērā, ka Ministru kabineta 2017. gada 9. maija noteikumu Nr. 253 “Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi” 6.3. un 6.3. 4. apakšpunkts noteic, ka paskaidrojuma raksts vai būvniecības iesniegums, vai cita būvniecības ieceres dokumentācija nav nepieciešama atsevišķu labiekārtojuma elementu [..] un žoga būvdarbiem, tos saskaņojot ar zemesgabala īpašnieku, būves īpašnieku vai, ja tāda nav, ar zemesgabala, būves tiesisko valdītāju un trešajām personām, kuru tiesības tiek skartas.

Turklāt tiesu praksē ir atzīts, ka atbilstoši Būvniecības likumam un uz tā pamata izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem personai ir pienākums iesniegt un būvniecības iestādei ir kompetence izskatīt būvniecības ieceres dokumentāciju žogu būvniecībai tikai tādā gadījumā, ja būvniecība iecerēta publiskajā ārtelpā (sk. Augstākās tiesas 24.09.2021. spriedumu lietā Nr. SKA-365/2021).

Lai teritoriju atzītu par publisko ārtelpu, tai ir jāatbilst trim kritērijiem:

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 161 jautājumu. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU