Labdien! 2006. gada decembrī noslēdzu pirkuma līgumu par zemes vienības (lauksaimniecības zemes) atdalīšanu un pārdošanu no sev piederošā nekustamā īpašuma. Pirkuma līgumā bija ietverts punkts, ka līgumslēdzēji vienojas apgrūtināt pārdevējam piederošo nekustamo īpašumu, nodibinot tam braucamā ceļa servitūtu par labu pircēja nekustamajam īpašumam, jo pircēja nekustamajam īpašumam apkārt ir pārdevēja nekustamais īpašums. Pārdevēja zemesgrāmatā ceļa servitūts ir ierakstīts atzīmes veidā. Pircējs izteica vēlēšanos, ka grib pats savu ceļu uz savu nekustamo īpašumu. Vienojāmies, ka no pārdevēja nekustamā īpašuma tiks atdalīta lauksaimniecības zemes vienība, kura robežojas ar iebrauktuvi pārdevēja nekustamajā īpašumā no pašvaldības ceļa, apmaiņā pret līdzvērtīgas zemes vienības platības atdalīšanu no pircēja nekustamā īpašuma. Tā kā pircējs cēla nekustamo īpašumu ēkas, dzima bērniņi, maiņu līdz galam neizdarījām. Pircējs nokļūšanu savā īpašumā veica pa servitūta ceļu, kas zemesgrāmatas nodalījumā ir kā atzīme. 2022. gada augustā pircējs sev piederošo nekustamo īpašumu pārdeva citam (tekstā – īpašnieks 1), kur pirkuma līgumā ir iekļauts punkts, ka īpašniekam 1 ir zināms nekustamā īpašuma faktiskais stāvoklis. Pārdošanas brīdī īpašnieka 1 nekustamajam īpašumam apkārt vairs nav pārdevēja nekustamā īpašuma, tas robežojas vēl ar citai personai piederošu nekustamo īpašumu, kur personas īpašums robežojas ar vietējai pašvaldībai piederošo ceļu. Savukārt īpašnieks 1 2024. gada septembrī rajona tiesā iesniedza prasības pieteikumu par ceļa servitūta nodibināšanu un tā ierakstīšanu zemesgrāmatā, lai gan īpašniekam 1 bija zināma pārdevēja un pircēja zemes vienību maiņa. Pārdevējam ar īpašnieku 1 2024. gada jūlijā par to bija saruna un uz vietas maināmo zemes vienību aptuveno robežu apskate. Vai pārdevējs (es) varu nepiekrist ceļa servitūta nodibināšanai un ierakstīšanai zemesgrāmatā?
Civillikuma 1130. pants noteic, ka servitūts ir tāda tiesība uz svešu lietu, ar kuru īpašuma tiesība uz to ir lietošanas ziņā aprobežota kādai noteiktai personai vai noteiktam zemesgabalam par labu.
Servitūts nodibināms tikai tad, ja tas objektīvi nepieciešams valdošajam īpašumam. To nevar dibināt, lai radītu ērtības valdošā nekustamā īpašuma īpašniekam.
Servitūtu nodibina ar likumu, tiesas spriedumu, līgumu vai testamentu. No servitūta izrietošā lietu tiesība ir nodibināta un spēkā abām pusēm tikai pēc servitūta ierakstīšanas zemesgrāmatās.
Jūsu gadījumā tiesā ir iesniegta prasība par servitūta nodibināšanu, jo, kā saprotams, viens no zemes īpašniekiem nevar piekļūt savam zemesgabalam pa valsts vai pašvaldības ceļu. Tātad tiesa lems, vai ir dibināms ceļa servitūts.
Katrai pusei ir tiesības tiesā izteikt savus argumentus par ceļa servitūta dibināšanu.
Ieteiktu jums ar visiem dokumentiem vērsties pie kvalificēta jurista vai zvērināta advokāta.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
