2011. gada 1. janvārī stājās spēkā Finanšu stabilitātes nodevas likums. Kā norādīts anotācijā, tā mērķis ir stiprināt finanšu sistēmu kopumā, lai nepieciešamības gadījumā finansētu pasākumus, kas mazinās grūtībās nonākušo kredītiestāžu negatīvo ietekmi uz citiem finanšu tirgus dalībniekiem, kā arī daļēji kompensēt valsts budžeta līdzekļus, kas tika novirzīti situācijas stabilizēšanas pasākumiem finanšu sektorā, no kuriem tiešu vai netiešu labumu guva banku sektors kopumā.

Ar likumu nosaka finanšu stabilitātes nodevas maksātājus, nodevas objektu un likmi, kā arī tās aprēķināšanas, maksāšanas un administrēšanas kārtību.

Nodevu maksā Latvijā reģistrētās kredītiestādes (izņemot elektroniskās naudas institūcijas) un to filiāles dalībvalstīs un ārvalstīs, kā arī dalībvalstīs un ārvalstīs reģistrēto kredītiestāžu filiāles Latvijas Republikā (turpmāk – nodevas maksātāji).

Savukārt uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru, kā arī valsts nodevas daļu, kas ieskaitāma darbinieku prasījumu garantiju fondā un pašu ieņēmumos maksātnespējas procesa pārvaldības izmaksu segšanai, katru gadu nosaka Ministru kabineta noteikumi (katru gadu saskaņā ar likuma “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” 6. panta ceturto daļu tiek izdoti noteikumi par valsts nodevu konkrētajam gadam), skaidrots Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 709 “Noteikumi par uzņēmējdarbības riska valsts nodevu 2022. gadā” nosaka uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru un valsts nodevas daļu, kas 2022. gadā ieskaitāma darbinieku prasījumu garantiju fondā.

Valsts nodevu ir pienākums aprēķināt ikvienam darba devējam, kuram saskaņā ar Maksātnespējas likumu var pasludināt juridiskās personas maksātnespējas procesu vai saskaņā ar Kredītiestāžu likumu var pasludināt kredītiestādes maksātnespēju (ja darba devējs ir kredītiestāde), par darbiniekiem, ar kuriem attiecīgajam darba devējam saskaņā ar Darba likumu ir nodibinātas darba tiesiskās attiecības.

Valsts nodevu darba devējs aprēķina par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības un par kuru netiek maksāts sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis.

Valsts nodeva par pārskata mēnesi maksājama vienotajā nodokļu kontā ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša 23. datumam.

Aprēķināto valsts nodevu darba devējs norāda likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteiktajā ziņojumā par obligātajām iemaksām no darba ņēmēja darba ienākumiem (Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumu Nr. 827 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli” 3. pielikums).