Juridiski nav tādas iespējas kā pieaugušā vecumā “atteikties no vecāka”, taču bērnu var atbrīvot no pienākuma uzturēt savus vecākus vai vecvecākus, ja tiek konstatēts, ka vecāki vai vecvecāki bez pamatota iemesla ir izvairījušies pildīt savus pienākumus pret bērnu. Strīdus par uzturlīdzekļiem vecākiem vai vecvecākiem izšķir tiesa (skat. Civillikuma 188. pantu).

Augstākā tiesa ir skaidrojusi (skat. 27.04.2011. spriedumu Nr. SKA-160/2011), ka pienākums bērniem apgādāt vecākus nepastāv vienmēr, bet gan rodas tikai vajadzības gadījumā. Ar vajadzības gadījumu jāsaprot vecāku nepieciešamība pēc papildu līdzekļiem tādu iemeslu dēļ, ka viņi paši objektīvu iemeslu dēļ nespēj sevi nodrošināt un apgādāt. Piemēram, darbspējīgas personas “nevēlēšanās strādāt” nav uzskatāma par objektīvu iemeslu. Tiesa, izvērtējot konkrētās lietas dalībnieku iesniegtos argumentus un pierādījumus, lems par bērna pienākumu maksāt uzturlīdzekļus vecāka uzturam vai atbrīvošanu no šāda pienākuma.

Tomēr, pirms jūsu tēvs nav cēlis prasību par uzturlīdzekļiem, jums nav tiesību celt prasību tiesā, lai priekšlaicīgi atbrīvotos no šī pienākuma. Līdz ar to gadījumā, ja jūsu tēvs kādreiz cels šādu prasību par uzturlīdzekļu maksāšanas pienākumu, tad jums, lai atbrīvotos no šī pienākuma, būs jāspēj arī pierādīt, ka tēvs līdz jūsu pilngadības sasniegšanai nav pildījis savus vecāka pienākumus tā, kā to paredz likums (skat. Civillikuma 177. pantu).