E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 27398
Lasīšanai: 3 minūtes
1
1

Summētā darba laika organizācijas principi

J
jautā:
19. septembrī, 2022
Lana

Labdien!
Darbiniekam ir noteikts summētais darba laiks. Pārskata periods ir 12 mēneši.
Vai darba devējam ir tiesības pirms pārskata perioda beigām darbiniekam samazināt darba laiku (darba dienas), lai izlīdzinātu pārstrādātās stundas un neveidotos virsstundas?

A
atbild:
22. septembrī, 2022
Valsts darba inspekcija
Dace Stivriņa, Klientu atbalsta nodaļas vadītāja

Darba likuma 136. panta pirmajā daļā noteikts, ka virsstundu darbs ir darbs, kuru darbinieks veic virs normālā darba laika. Savukārt Darba likuma 140. panta piektajā daļā noteikts, ka summētā darba laika organizācijas gadījumā darbs, kuru darbinieks veic virs pārskata periodā noteiktā normālā darba laika, uzskatāms par virsstundu darbu.

Līdz ar to par virsstundu darbu summētās darba laika organizācijas gadījumā paskaidrojam, ka virsstundu konstatēšana un virsstundu darba atlīdzināšana tiek veikta, noslēdzoties pārskata periodam. Piemēram, ja summētā darba laika pārskata periods nolīgts 12 mēneši, virsstundu darba atlīdzināšana tiek veikta, noslēdzoties pārskata periodam. Pārskata perioda vienā mēnesī darbinieks var būt nostrādājis vairāk stundu, nekā ir attiecīgā kalendārā mēneša normālā darba laika stundas, taču, piemēram, nākamajā mēnesī tās izlīdzināsies. Šādos apstākļos, noslēdzoties pārskata periodam, virsstundu darbs var neveidoties.

Paskaidrojam, ka summētā darba laika organizācijas gadījumā svarīgi elementi ir pārskata periods un darba grafiks. Veidojot grafiku, darba devējam ir pienākums sabalansēt darbinieka darba un atpūtas laiku atbilstoši attiecīgajam darbiniekam noteiktajam normālajam darba laikam pārskata periodā. Summētā darba laika organizācija ir piesaistīta normālajam darba laikam, tādējādi darbinieka faktiski nostrādātais darba laiks tiek salīdzināts ar attiecīgajam darbiniekam noteikto normālo darba laiku – 8 vai 7 stundām dienā, 40 vai 35 stundām nedēļā. Šāds normālā darba laika attiecināmības princips nostiprināts tiesu praksē.

Ja darbiniekam ir attaisnota prombūtne, piemēram, atvaļinājums, darbnespēja u. tml., tad normālā darba laika stundu daudzumā šis laiks netiek ieskaitīts. Lai aprēķinātu darbinieka individuālo normālā darba laika stundu daudzumu, kas darbiniekam būtu jānostrādā viņam noteiktajā pārskata periodā, lai neveidotos virsstundas, no attiecīgā pārskata perioda normālā darba laika stundām jāatskaita konkrētajam darbiniekam noteiktā normālā darba laika stundu daudzums attaisnotās prombūtnes laikā.

Ja pārskata periodā darbinieka nostrādāto stundu skaits pārsniedz darbinieka normālo darba laiku, konstatējams virsstundu darbs.

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 211 jautājumus. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Lūdzam e-konsultācijās neiesniegt jautājumus par situācijām, kas saistītas ar Covid-19.
Informācija, kur vērsties, ir apkopota vietnē covid19.gov.lv.
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU