Atbildi uz līdzīgu jautājumu LV portāls jau ir sniedzis iepriekš, un tā ir pieejama šeit.

Tiesības noteikt bērna dzīvesvietu ir no aizgādības izrietošās tiesības. Jautājumā nav minēts, kādā veidā ar bērna tēvu esat vienojusies par bērnu atsevišķu aizgādību (rakstveida vai mutiska vienošanās vai tiesas spriedums). Līdz ar to, ja neesat vienojušies rakstveidā vai ar tiesas spriedumu par to, kuram vecākam, kurš no bērniem ir atsevišķā aizgādībā, vienam vecākam bez otra vecāka piekrišanas nav tiesību mainīt bērna dzīvesvietas valsti. 

Ja nevarat vienoties par bērna pārcelšanos uz dzīvi ārzemēs, tad jums ir jāiesniedz tiesā prasības pieteikums vai nu par atsevišķas aizgādības noteikšanu pār bērnu, vai par konkrētā bērna dzīvesvietas noteikšanu pie mātes, atļaujot dzīvot kopā ar māti ārpus Latvijas teritorijas.

Šajās lietās tiesa izvērtē, vai bērna interesēm atbilst izbraukšana no valsts vai bērnam labāk palikt Latvijā. Tas, ka viens no vecākiem principa pēc nevēlas, lai bērns aizbrauktu, vēl nebūs noteicošais faktors. Tiesa novērtēs tādus aspektus kā valsts drošību, vecāka legālās darba un ienākumu gūšanas iespējas, bērna iespējas turpināt izglītību un attīstību atbilstoši savām spējām, bērna ieinteresētību pārcelties uz citu valsti, bērna svešvalodu zināšanas vai spējas tās apgūt, konkrētos jaunās dzīvesvietas apstākļus, bērna iespējas saņemt medicīnisko aprūpi ārvalstīs, jauno vidi (piemēram, jauno ģimeni, kurā bērns dzīvos). Tie ir tikai daži no faktoriem, kurus vērtēs tiesa.

Bez tiesiska pamata notikusi bērna dzīvesvietas maiņa uz citu valsti varētu tikt traktēta kā bērna civiltiesiskā nolaupīšana saskaņā ar Latvijai saistošo Hāgas konvenciju par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem.