Adreses piešķir un ar lēmumu apstiprina pašvaldības (pilsētu un novadu domes vai pašvaldību kompetentās institūcijas). Pašvaldības par piešķirtajām vai mainītajām adresēm informē Valsts zemes dienestu reģistrēšanai Valsts adrešu reģistrā. Pašvaldībām, piešķirot vai mainot adresācijas objekta (ēkas, ielas, ciema, mazciema) nosaukumu, jāievēro ne tikai Adresācijas noteikumos minētās prasības, bet arī Valsts valodas likumā un Vietvārdu informācijas noteikumos minētās prasības. Pašvaldībām ir pienākums iesniegt Valsts valodas centrā saskaņošanai lēmumu projektus par oficiālo vietvārdu piešķiršanu vai maiņu. Valsts valodas centrs tos izvērtē atbilstoši noteikumos paredzētajiem kritērijiem un sniedz atzinumus par lēmumu projektu atbilstību vai neatbilstību vietvārdu informācijas noteikumu prasībām. 

Adresācijas noteikumi pašvaldībai uzliek pienākumu paziņot nekustamā īpašuma īpašniekiem, ka ir pieņemts lēmums par adreses piešķiršanu, maiņu vai likvidēšanu.

Vienlaikus normatīvie akti neparedz obligātu īpašuma tiesību, personu apliecinošu u. c. dokumentu maiņu gadījumos, kad tiek mainīta adrese. Adresācijas noteikumi nosaka: “Ja adrese ir mainīta, kā arī, ja ir precizēta pieraksta forma atbilstoši šajos noteikumos minētajām prasībām, dokumenti, kuros lietota iepriekšējā adrese, ir spēkā, un dokumentu maiņa nav jāveic, izņemot, ja to paredz speciālais normatīvais akts.” Tādējādi līdz adreses maiņai izdotie dokumenti (piemēram, zemesgrāmatu apliecības), kuros ir fiksēta iepriekšējā adrese, joprojām ir spēkā esoši, un to maiņa veicama tikai tad, ja to vēlas dokumenta turētājs.

Informējam, ka adreses maiņas rezultātā deklarētā dzīvesvietas adrese tiek aktualizēta automātiski, bez personas starpniecības datu apmaiņas rezultātā starp valsts nozīmes reģistriem.

Norādāms, ka ar adreses maiņu saistītos izdevumus pašvaldība parasti lemj apmaksāt no attiecīgās pašvaldības budžeta finanšu līdzekļiem.