Padomju laikā manam vectēvam mazpilsētā, savrupmāju rajonā, tika piešķirts taisnstūra zemesgabals mājas būvēšanai 1350 m2, bet, kad 90. gadu sākumā to privatizēja par sertifikātiem, izrādās, ka tika privatizēti tikai 1200 m2, kaut arī reālā platība, kuru kopjam, ir 1440 m2. To atklāju pavisam nesen, kad sākām plānot pirts celšanu pagalma galā. Kad sacīju pašvaldībai, ka vēlos šos 240 m2, kas atrodas starp manu zemi un notekgrāvi, no viņiem nopirkt, sākotnēji saņēmu pozitīvu atbildi, taču vēlāk – atteikumu. Ierosināju noslēgt zemes nomas līgumu, kam pašvaldība piekrita. Tomēr uz nomātas zemes pirti nedrīkst būvēt. Saistībā ar to, ka šis zemes starpgabals pieguļ manai zemei, iet līdz notekgrāvim un vairākus gadus to kopjam kā savu, vēlētos to iegūt savā īpašumā. Kurš likums aizstāv manas tiesības to iegūt, un kā man rīkoties?
Pēc jūsu izklāstītās informācijas secināms, ka privatizācijas process ir noslēdzies, piešķirot privatizēto nekustamo īpašumu, un lēmums par zemes piešķiršanu ir kļuvis neapstrīdams.
Ja pašvaldība nepiekrīt atsavināt neiegūto zemes daļu, kas, kā secināms pēc minētās situācijas, ir pašvaldības īpašums, tad privātpersona savā īpašumā nevar iegūt šo zemi.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!