Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteikts, ka mājokļa pabalsta aprēķinam ņem vērā izdevumus:

• par dzīvojamās telpas lietošanu (īres maksa, izdevumi par obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām);
• par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu (siltumenerģija apkures un karstā ūdens nodrošināšanai, elektroenerģija, ūdens, dabasgāze, kanalizācijas vai asenizācijas nodrošināšana, sadzīves atkritumu apsaimniekošana), ja tie nav ietverti īres maksā vai nepieciešamajos izdevumos par obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām;
• ar telekomunikāciju pakalpojumiem un internetu saistītos izdevumus, kā arī izdevumus par ūdens skaitītāju uzstādīšanu un verifikāciju.

Mājokļa pabalsta aprēķināšanai izdevumu pozīciju minimālās normas ir noteiktas Ministru kabineta noteikumu Nr. 809 “Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu” 3. pielikumā.

Aprēķinot mājokļa pabalstu, izmanto izdevumu pozīciju minimālās normas – dzīvokļa platībai, katram apkures veidam u. c.

Izdevumos ir iekļaujami arī tēriņi par citiem pakalpojumiem – atbilstoši īres vai apsaimniekošanas izdevumu vai komunālo maksājumu kvītī norādītajai summai mēnesī par citiem ar dzīvokļa apsaimniekošanu saistītajiem izdevumiem (tai skaitā atkritumu izvešana, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas energoefektivitātes pasākumu veikšana, zemes nomas maksa, nekustamā īpašuma nodokļa samaksa normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ņemot vērā personai noteiktos nodokļa atvieglojumus, izdevumi par mājokļa apdrošināšanu, asenizācijas pakalpojumi).

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā noteikts, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšana ietver: obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības un citas pārvaldīšanas darbības.

Obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības ir šādas:

1) dzīvojamās mājas uzturēšana (fiziska saglabāšana) atbilstoši normatīvo aktu prasībām:

a) dzīvojamās mājas sanitārā apkope,

b) siltumenerģijas, arī dabasgāzes, piegāde, ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu nodrošināšana, sadzīves atkritumu izvešana, slēdzot attiecīgu līgumu ar pakalpojuma sniedzēju,

c) elektroenerģijas nodrošināšana dzīvojamās mājas kopīpašumā esošajai daļai (arī kopīpašumā esošo iekārtu darbības nodrošināšanai),

d) dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošana, tehniskā apkope un kārtējais remonts,

e) dzīvojamai mājai kā vides objektam izvirzīto prasību izpildes nodrošināšana,

f) dzīvojamās mājas energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu nodrošināšana,

g) ugunsdrošības prasību izpildes nodrošināšana;

2) pārvaldīšanas darba plānošana, organizēšana un pārraudzība, tajā skaitā:

a) pārvaldīšanas darba plāna, tajā skaitā uzturēšanai nepieciešamo pasākumu plāna, sagatavošana,

b) attiecīgā gada budžeta projekta sagatavošana,

c) finanšu uzskaites organizēšana;

3) dzīvojamās mājas lietas kārtošana;

4) nodrošināt zemes gabala uzturēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes;

5) informācijas sniegšana valsts un pašvaldību institūcijām.

Citas pārvaldīšanas darbības ir darbības, kas saistītas ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un tiek veiktas atbilstoši dzīvojamās mājas īpašnieka gribai un maksātspējai. Pie tām pieder ar dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu un šim nolūkam nepieciešamo pasākumu ilgtermiņa plāna sagatavošanu saistītās darbības.

Prasības dzīvojamās mājas energoefektivitātes nodrošināšanai ir konkrēti uzskaitītas MK noteikumos Nr. 907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajam prasībām”:

20. Dzīvojamās mājas pārvaldītājs organizē skaitītāja uzstādīšanu patērētās siltumenerģijas daudzuma uzskaitei, ja tāds nav uzstādīts dzīvojamai mājai, kurai siltumenerģiju piegādā persona, kas nav energoapgādes komersants.

21. Dzīvojamās mājas pārvaldītājs plāno energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, tajā skaitā nomainot nolietojušos elementus vai konstrukcijas, ja dzīvojamai mājai, kurā siltumenerģija izmantota dzīvojamās mājas apkurei un karstā ūdens sagatavošanai, vidējais siltumenerģijas patēriņš pēdējos trīs kalendāra gados pārsniedz 200 kWh/m² gadā vai 150 kWh/m² gadā, ja siltumenerģija izmantota tikai dzīvojamās mājas apkurei. Aprēķinot vidējo siltumenerģijas patēriņu pēdējos trīs kalendāra gados, ņem vērā ēkas apkurināmo lietderīgo platību.

21.¹ Ja dzīvojamai mājai ir veikta energosertifikācija vai apkures sistēmas vai gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbaude, dzīvojamās mājas pārvaldītājs, plānojot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, ņem vērā energosertifikātā vai apkures sistēmas vai gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbaudes aktā norādītos neatkarīgā eksperta ieteikumus.

22. Plānojot dzīvojamās mājas renovāciju, dzīvojamās mājas pārvaldītājs veic energoefektivitātes pasākumus, kas:

22.1. nodrošina tādu dzīvojamās mājas siltumenerģijas patēriņa samazinājumu, ka siltumenerģijas patēriņš ir mazāks par šo noteikumu 21. punktā minēto siltumenerģijas patēriņa līmeni;

22.2. nodrošina augstāko siltumenerģijas ietaupījumu attiecībā pret pasākuma īstenošanai nepieciešamajiem līdzekļiem.

23. Ja konstatē apstākļus, kas veicina siltuma noplūdi apkārtējā vidē, pārvaldītājs veic šādus pasākumus energoefektivitātes paaugstināšanai:

23.1. aprīko ārdurvis ar aizvērējmehānismu;

23.2. nodrošina ar siltuma izolāciju apkures sistēmas cauruļvadus un karstā ūdens cauruļvadus, kuri atrodas neapkurināmās telpās;

23.3. nodrošina ar blīvējumu logus un durvis vai veic to nomaiņu.

23.¹ Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu plānošanai pārvaldītājs var lemt par dzīvojamās mājas energosertifikācijas veikšanu.

Pašvaldība saistošajos noteikumos detalizētāk noteic, kādi izdevumi iekļaujami, lai pretendētu uz mājokļa pabalstu un objektīvi noteiktu tā apmēru. Ja ir neskaidrības par mājokļa pabalstu, jāvēršas savas pašvaldības sociālajā dienestā.