Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Mūsu kooperatīvā dažādi tiek skaidrots Kooperatīvo sabiedrību likums (turpmāk – likums). 2020. gadā kooperatīva kopsapulcē tika pieņemti jaunie statūti, kas manā skatījumā ir pretrunā ar likumā noteikto. Arī neatkarīgs jurists un kooperatīva pieaicināts jurists likumu pielietojumu skaidroja atšķirīgi. Kooperatīva statūtos ir divas galvenās institūcijas – pārstāvju sapulce un biedru kopsapulce ar dažādam funkcijām –, savukārt likums paredz, ka pārstāvju sapulces ievēlēšanas gadījumā šī pārvaldes institūcija pilnībā aizstāj biedru kopsapulci un tās abas paralēli nepastāv. Uzņēmumu reģistrs kooperatīva statūtus ar divām institūcijām un dalītām funkcijām apstiprināja. Lūdzu sniegt savu komentāru par to, vai kooperatīva statūtos apstiprinātas divas galvenās institūcijas nav pretrunā ar likumā noteikto. DzĪKS “Ziepniekkalns” statūti: 3. Sabiedrības pārvaldes institūcija. 3.1. Sabiedrības pārvaldes augstākā pārvaldes institūcija ir biedru kopsapulce. 3.1.1. Biedru kopsapulce tiek sasauktā vismaz 1 (vienu) reizi 3 (trīs) gados. 3.1.2. Biedru kopsapulce ir kompetenta, ja tajā piedalās vismaz 10% (desmit) no kopēja Sabiedrības biedru skaita. 3.1.3. Savu viedokli sabiedrības biedri var izteikt rakstiski, ka arī elektroniskā veidā un viņu balsi jāpievieno pie kopēja balsu skaita kopsapulcē. 3.2. Biedru kopsapulce: 3.2.1. ievēlē un atsauc valdes locekļus, valdes priekšsēdētāju, revīzijas komisijas locekļus (revidentu) vai zvērinātu revidentu un likvidācijas komisijas locekļus; 3.2.2. nosaka algu valdes priekšsēdētajām, nosaka atlīdzības lielumu valdes locekļiem, revīzijas komisijas locekļiem (revidentam) vai zvērinātam revidentam un likvidācijas komisijas locekļiem; 3.2.3. nosaka izmaiņas valdes locekļu pārstāvības tiesībās. 3.2.4. ārkārtas biedru kopsapulce var tikt sasaukta, ja šādu vēlmi izsaka ne mazāk kā viena desmitdaļa balsstiesīgo biedru; 3.2.5. lēmums par grozījumiem statusos biedru kopsapulcē tik pieņemts, ja par to balso ne mazāk par trim ceturtdaļām kopsapulcē klātesošo biedru. 5. Pārstāvju izvirzīšanas un ievēlēšanas kārtība 5.1. Pārstāvis var būt tikai sabiedrības biedrs. 5.2. Pārstāju skaitam jābūt 37 (trīsdesmit septiņi) sabiedrības biedri, atbilstoši kāpņu telpas skaitam Sabiedrības dzīvojamās mājas. 5.3. Pārstāvjus izvirza sabiedrības biedri izejot no normas – no katras dzīvojamas mājas kāpņu telpas dzīvokļu īpašnieki, kas ir Sabiedrības biedri, izvirza 1 (vienu) pārstāvi un par to sastāda protokolu, ko paraksta ne mazāk par 51% (piecdesmit viens procents) no visiem dotajā kāpņu telpas dzīvokļa īpašniekiem/ 5.4. Izvirzītais pārstāvis ar savu parakstu apstiprina, ka piekrīt būt par pārstāvi un apņemas godprātīgi pildīt sev uzticētos pienākumus. 5.5. Pārstāvis nevar vienlaicīgi būt arī Sabiedrības pārvaldes vai revīzijas komisijās. 5.6. Pārstāvju pilnvaru termiņš ir 3 (trīs) gadi. 5.7. Pārstāvju sapulce var būt kārtējā vai ārkārtas. 5.8. Pārstāvju sapulce skaitās lemttiesīga, ja uz sapulci ir ieradušas ne mazāk kā 2/3 (divas trešdaļas) no kopēja pārstāvju skaita. 5.9. Kārtējo pārstāvju sapulci sasauc valde divas reizes gadā, vienu – ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc saimnieciskās darbības gada beigām un otro – gada beigās. Šajās pārstāvju sapulcēs pārbauda un apstiprina Sabiedrības saimnieciskās darbības gada pārskatu, kārtējā gada budžetu un darbības plānu. 5.10. Īpašu jautājumu izlemšanai Sabiedrības valde, ja nepieciešams, var sasaukt ārkārtas pārstāvju sapulci. 5.11. Balsojot – katram pārstāvim ir tikai viena balss, neatkarīgi no tā, cik biedrus viņš pārstāv. Sabiedrības pārstāvju sapulcei ir tiesības: 5.12.1. lemt par algoto štata darbinieku skaitu un viņu atalgojumu apmēru; 5.12.2. pēc valdes un revīzijas komisijas (revidenta) vai zvērināta revidenta ziņojuma izskatīt un apstiprināt aizvadītā saimnieciskās darbības gada pārskatu; 5.12.3. apstiprināt valdes sagatavoto Sabiedrības budžetu un kārtējā gada darbības plānu, 5.12.4. izskatīt sūdzības par valdes lēmumiem, 5.12.5. pieņemt un grozīt Sabiedrības iekšējās kārtības noteikumus un noteikumus par Sabiedrības un tās biedru savstarpējām saistībām un atbildību, 5.12.6. noteikt iepriekšējā saimnieciskās darbības gada rezultātu un noteikt zaudējumu segšanas kārtību, 5.12.7. saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, apstiprināt un grozīt valdes, revīzijas komisijas (revidenta) vai zvērināta revidenta un likvidācijas komisijas darbības nolikumus, 5.12.8. pārstāvēt Sabiedrību tiesā ar tās pārstāvju starpniecību visās Sabiedrības celtajās prasībās pret valdes locekļiem, kā arī valdes celtajās prasībās pret Sabiedrību. Pārstāvēt Sabiedrību tiesā ar tās pārstāvju starpniecību visās Sabiedrības celtajās prasības pret valdes locekļiem, kā arī valdes celtajās prasības pret Sabiedrību. 5.12.9. Pārstāvju sapulce izlemj visus ar Sabiedrības darbību saistītos jautājumus, izņemot tos, kuri ir tikai biedru kopsapulces kompetencē. 5.12.10. Pārstāvju sapulci vada no Sabiedrības biedru vidus ievēlēts vadītājs. Par vadītāju nedrīkst būt valdes priekšsēdētājs, viņa vietnieks un revīzijas komisijas locekļi. Lūdzu arī sniegt skaidrojumu jautājumā par Kooperatīva pārstāvju sapulces leģimitāti. Kooperatīva statūti 5.2. punkts nosaka, ka jābūt 37 pārstāvjiem , bet pēc fakta ir tikai 29 pārstāvji. Likumā ir noteikts ,ka tikai tad, kad biedru skaits sasniegs Likumā minimālo noteikto biedru skaitu, Kooperatīvam būs pienākums sasaukt pārstāvju sapulci, nevis biedru kopsapulci. Tādējādi, kamēr nav izvēlēti pastāvīgie pārstāvji pārstāvju sapulcei, Kooperatīvam jārēķinās ar ilgākiem termiņiem pārstāvju sapulces sasaukšanai, jo biedriem jānodrošina laiks arī savu pārstāvju ievēlēšanai. Vai Kooperatīva pārstāvju sapulce ir leģitīma, ja pārstāvju skaits ir mazāks nekā noteikts statūtos un Kooperatīva kopsapulcē šo skaitliski mazāko pārstāvju sastāvu nebija pat piedāvāts apstiprināšanai. Vai kooperatīva priekšsēdētājs vienpersoniski var sasaukt pārstāvju sapulci ar viņa noteikto dienaskārtību, ja kooperatīvā nav pārvaldes, revīzijas komisijas un pilna valdes sastāva? Vai kooperatīvs ir tiesīgs sasaukt biedru kopsapulci (notika 20.05.2022.), lai ievēlētu jaunus valdes locekļus līdz 11.03.2023., ja kooperatīva statūtos norādīts, ka valde tiek ievēlēta uz 3 gadiem?
Par kooperatīvās sabiedrības pārvaldes institūciju kompetenci paskaidrojams, ka sabiedrības pārvaldes institūcijas ir biedru kopsapulce un valde, kā arī pārstāvju sapulce un padome (ja sabiedrībai ir padome). To nosaka Kooperatīvo sabiedrību likuma 29. pants. Tātad, ja ir izdarīti grozījumi statūtos, paredzot sabiedrības pārvaldes deleģēšanu pārstāvju sapulcei, tad piemērojams Kooperatīvo sabiedrību likuma 43. pants: biedru kopsapulci aizstāj pārstāvju sapulce, ja to paredz statūti un sabiedrībā ir vairāk nekā 100 balsstiesīgo biedru. Statūtos var paredzēt lielāku minimālo biedru skaitu, kāds nepieciešams, lai sasauktu pārstāvju sapulci.
Taču minētā panta 7. daļa cita starpā nosaka: ka biedru kopsapulces pienākumus pilda pārstāvju sapulce, tad biedriem saglabājas šā likuma 33. panta piektajā daļā, 40. panta trešajā daļā, 41. un 42. pantā, 81. panta trešajā un ceturtajā daļā, 95. panta trešajā daļā un 98. pantā minētās tiesības un pienākumi.
Atbildot uz jautājumu, vai kooperatīva statūtos apstiprinātas divas galvenās institūcijas nav pretrunā ar likumā noteikto, paskaidrojams, ka Kooperatīvo sabiedrību likums paredz pārvaldības funkciju nodošanu pārstāvju sapulcei, t. i., šāda rīcība nav pretrunā ar likuma normām, taču minētais neparedz vienlaicīgu sabiedrības pārvaldīšanu no pārstāvju sapulces un biedru kopsapulces puses. Biedru kopsapulce kā augstākā sabiedrības pārvaldes forma cita starpā ir tiesīga arī grozīt statūtus (piemēram, atcelt pārstāvju sapulci kā pārvaldes formu u. c.).
Likuma 43. panta 4. daļa noteic, ka minimālais pārstāvju skaits ir 20, bet, ja statūtos ir noteikts lielāks pārstāvju skaits, taču tie nepiedalās vai nav iecelti, tas neliedz sabiedrībai īstenot pārvaldes funkcijas, ievērojot 6. daļā noteikto: pārstāvju sapulce ir tiesīga pieņemt lēmumus, ja tajā piedalās vairāk par pusi no statūtos paredzētā pārstāvju skaita, ja statūti neparedz lielāku pārstāvības normu.
Atbildot uz jautājumu, vai kooperatīva priekšsēdētājs vienpersoniski var sasaukt pārstāvju sapulci ar viņa noteikto dienaskārtību, paskaidrojams, ka likuma 35. panta 1. daļā ir noteikts, ka biedru kopsapulces darba kārtībā iekļaujamos jautājumus nosaka institūcija (persona), kas ierosina sasaukt sapulci, savukārt 2. daļā paredzēts, ka biedrs 10 dienu laikā no šā likuma 33. panta otrajā daļā minētā paziņojuma saņemšanas dienas var prasīt papildu jautājumu iekļaušanu biedru kopsapulces darba kārtībā, ja statūtos vai paziņojumā nav noteikts garāks termiņš.
Ja statūtos noteikts, ka biedrs var prasīt papildu jautājumu iekļaušanu biedru kopsapulces darba kārtībā, izmantojot tikai elektroniskos līdzekļus, šo termiņu var samazināt līdz piecām dienām. Savukārt biedru kopsapulces sasaukšanas kārtība noteikta likuma 33. pantā, t. i., paziņojumu par biedru kopsapulces sasaukšanu valde rakstveidā dara zināmu visiem biedriem vismaz 30 dienas pirms biedru kopsapulces. Sabiedrība statūtos var paredzēt citu paziņošanas veidu, kas nodrošina visiem biedriem paziņojuma saņemšanu.
Jautājums, vai valdes priekšsēdētājs ir tiesīgs vienpersoniski sasaukt kopsapulci, ir skatāms kontekstā ar valdes priekšsēdētāja kompetenci (pārstāvības tiesības) – tiesības pārstāvēt sabiedrību tikai atsevišķi (vai kopā ar kādu valdes locekli).
Likuma 54. panta 1. daļa noteic, ka valdes locekli ievēlē amatā uz pieciem gadiem, ja statūti neparedz īsāku termiņu. Ka norādīts jautājumā, statūtos ir paredzēts maksimālais valdes pilnvaru termiņš – 3 gadi –, taču tas neliedz sabiedrībai jebkurā brīdī atsaukt pašreizējo valdi un ievēlēt jaunu.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
