Saskarsmes tiesības ar bērnu ir abiem vecākiem, un to paredz Civillikuma 181.panta pirmā un otrā daļa. Vecākiem ir gan tiesības, gan pienākums uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar bērnu arī tad, ja vecāki ir šķīrušies un ikdienā bērns dzīvo ar vienu no vecākiem. 

Protams, vislabāk būtu mēģināt vienoties ar bērna tēvu par saprātīgu, bērna attīstībai un vajadzībām atbilstošu tikšanās grafiku, bet, ja bērna māte nepiekrīt bērna tēva piedāvājumam, savukārt bērna tēvs neņem vērā mātes viedokli, tad vienīgais ceļš – tiesa.

Civillikuma 182.pants paredz: strīda gadījumā kārtību, kādā var izmantot saskarsmes tiesību, nosaka tiesa, izprasot bāriņtiesas atzinumu. Tas nozīmē, ka bāriņtiesa izpētīs situāciju, apsekos dzīves apstākļus, tiksies ar abiem vecākiem un sniegs tiesai savu atzinumu.

Noteikti jāatceras: ja lietu par saskarsmes tiesību izmantošanu izskata tiesa, tad vērtējot pirmais kritērijs ir bērna intereses un, protams, tiks ņemts vērā gan bērna vecums, gan viņa vajadzības.

Tiesas ceļā var noteikt laiku, ko bērns pavada pie tā no vecākiem, ar kuru nedzīvo kopā. Tiesa saskarsmes tiesības var arī ierobežot, turklāt, ja nepieciešams, var noteikt, ka ar bērnu drīkst tikties tikai trešās personas klātbūtnē vai noteiktā vietā, ciktāl tas atbilst bērna interesēm.

Tāpat tiesa uz laiku var atņemt saskarsmes tiesības, ja saskarsme kaitē bērna interesēm un kaitējums citādi nav novēršams.

Tiesas nolēmumam ir likuma spēks, un tas ir saistošs visām personām.