Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Situācija tāda – iegādājos lauku zemi, pāris hektāri, bet, lai pie tā piekļūtu, jābrauc cauri vienam citam kaimiņa zemes gabalam. Dabā ceļa nebija, bet ceļa servitūts ir, tāpēc sāku būvēt ceļu, lai piekļūtu zemes gabalam, uz ceļa vedot no vecajiem mājas pamatiem būvgružus, bet tagad kaimiņš saka STOP! Pirms būvēt ceļu, tev būvvaldē jāsaskaņo un ar mani arī, tikai tad vari būvēt, turklāt ne no būvgružiem, jo ceļa dabā nebija. Interesanti ir arī tas, ka ceļa servitūts nodibināts 0,4 ha platībā (ieraksts kaimiņa robežu plānā bez izmēriem), bet, to izmērot, tas ir 100 metri garš, un attiecīgi drīkst būt tikai 4 metrus plats, kas man neder, jo vēlos 4,5 metrus, kā lielai daļai, bet tas laikam no vecajiem laikiem. Vai tiešām man jāsaskaņo būvvaldē un ar kaimiņu arī, kaut ceļa servitūts ir ierakstīts, bet dabā tā nebija? Kas būs, ja ceļu izbūvēju tāpat, bez atļaujas? Un kas, ja izbūvēju to platāku: 4,5 metrus platu, nevis 4 metrus? Un kas jādara, lai vispār 4,5 metrus varētu ierakstīt kaimiņa zemes robežu plānā, nevis, kā tagad, tikai 0,4 ha platība, kas attiecīgi ir tikai 4 metri? Un kas ir, ja ar kaimiņu nevaru vienoties par platāku ceļu, un vispār viņš drīkst arī prasīt naudu par to, ja izdomā, vai arī pateikt būvēt citā vietā, nevis tur, kur tagad tas ir iezīmēts, ja piekrišanu nedošu? Un ja viņš var vispār nedod piekrišanu būvēt? Paldies!
Civillikuma 1158. pants nosaka: ja, nodibinot ceļa servitūtu, nekas nav teikts par ceļa platumu, tad kājceļam jābūt vienu metru, bet lopu ceļam vai braucamam ceļam vismaz četrarpus metrus platam.
Bet, ja ceļa servitūts ir nodibināts ar līgumu un tur ir noteikts 4 m platums, tad tas ir jāievēro.
Saskaņā ar Civillikuma 1151. pantu, ja servitūta izlietošanai vajadzīgs uzturēt un izlabot kalpojošo lietu, tad tas jādara servitūta izlietotājam. Tātad, ja servitūta ceļš nav ierīkots dabā, piebraucamā ceļa iekārtošanas, uzturēšanas un labošanas darbi ir jāveic tiem, kuri šo ceļu izmanto.
Saskaņā ar Būvniecības likuma 1. pantu ceļa izbūve ir klasificējama kā būve un būvdarbi. Prasības valsts, pašvaldību, uzņēmumu un māju autoceļu tīklā veicamajiem darbiem un prasības autoceļu būvprojektēšanas sagatavošanai, autoceļu būvprojektēšanai, būvdarbiem un autoceļu pieņemšanai ekspluatācijā nosaka 2014. gada 14. oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr. 633 “Autoceļu un ielu būvnoteikumi”. Ceļa izbūvei, kā to paredz normatīvais regulējums, ir nepieciešams projekts un būvatļauja.
Būvatļauju būvdarbiem uz pašvaldību, uzņēmumu vai māju autoceļiem izsniedz attiecīgās pašvaldības būvvalde, pamatojoties uz izstrādāto un saskaņoto projektu.
Tiesiski ceļu drīkst lietot pēc būvdarbu pabeigšanas un tā pieņemšanas ekspluatācijā.
Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likumu būvgružus nedrīkst izmantot ceļa būvē, tie ir jānodod apglabāšanai atkritumu poligonā.
Par saskaņošanu ar kaimiņu: Būvniecības likuma 15. panta pirmās daļas 2. punkts paredz, ka būvatļauju izdod, ja būvniecības iecere ir saskaņota ar zemes gabala īpašnieku un būves īpašnieku gadījumā, kad būvniecība paredzēta esošā būvē, vai zemes gabala īpašnieks ir informēts gadījumā, kad to prasa normatīvie akti. Tā arī ir atbilde uz jautājumu, kādēļ jāskaņo ar zemes īpašnieku. To varētu nedarīt vien tad, ja servitūts nodibināts ar līgumu un tajā šīs lietas ir noteiktas.
Atbildību par patvaļīgu būvniecību paredz Būvniecības likuma 25. pants.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
