Saskaņā ar Civillikuma regulējumu pastāv trīs dāvinājuma veidi: parasts dāvinājums, par kuru nekas netiek prasīts pretī, dāvinājums ar uzlikumu, kas, saņemot dāvinājumu, paredz atsevišķus nosacījumus vai līgumā ietvertu pretpienākumu, un dāvinājums atlīdzības nozīmē, ko piešķir kā atlīdzību par izdarītiem pakalpojumiem. Kurš no dāvinājuma veidiem ir piemērotākais, jāvērtē ir jums. Lai arī kādu no dāvinājuma līguma veidiem izvēlēsieties, ir svarīgi atcerēties: brīdī, kad tiek parakstīts dāvinājuma līgums un apdāvinātā īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu tiek nostiprinātas zemesgrāmatā, dāvinātājs vairs nav nekustamā īpašuma īpašnieks un ar nekustamo īpašumu vairs nevar brīvi rīkoties.

Atbilstoši Civillikumam līgumi, kuru priekšmets ir nekustamais īpašums un kuri ierakstāmi zemesgrāmatā, ir noslēdzami rakstiskā formā.

Līgumu var sagatavot trīs veidos: kā privātu līgumu; kā privātu līgumu, uz kura zvērināts notārs apliecinājis līdzēju parakstu īstumu un kā notariālo aktu.

Zvērināta notāra atlīdzība par dāvinājuma līguma sastādīšanu, apliecināšanu, nostiprinājuma līgumu zemesgrāmatai tiks aprēķināta saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 737 “Noteikumi par zvērinātu notāru atlīdzības taksēm un to noteikšanas kārtību”. Nekustamā īpašuma dāvinājuma līguma gadījumā atlīdzība ir atkarīga no nekustamā īpašuma novērtējuma. Dāvinājuma līgumā var norādīt jebkādu nekustamā īpašuma summu, lai Zemesgrāmatā varētu aprēķināt valsts nodevu. Ja summa netiek norādīta, tad Zemesgrāmata valsts nodevu aprēķina, ņemot vērā kadastrālo vērtību. Ja līgumā būs norādīts lielāks nekustamā īpašuma novērtējums, tad valsts nodeva tiks aprēķināta no tās summas, kas norādīta līgumā. No dāvinājuma varētu būt jāmaksā iedzīvotāja ienākuma nodoklis. Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliek dāvanas no fiziskajām personām, ja dāvinātāju ar nodokļa maksātāju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē. Savukārt, ja dāvinātāju ar maksātāju nesaista radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē, tad gūtajam ienākumam nodokli nepiemēro līdz 1425 eiro, noteikts likuma “Par iedzīvotāju ienākumu nodokli” 9. panta 35. punktā.

Tāpat arī nekustamā īpašuma īpašniekam ir pienākums samaksāt nekustamā īpašuma nodokli par taksācijas gadu, kurā notiek īpašnieka maiņa.