Katra situācija ir individuāla, un to, kāds līgums ir noslēdzams, ietekmē pušu vēlmes un nepieciešamība.

Dāvinājums ar uzlikumu ir dāvinājuma līgums, kuram drīkst pievienot sevišķu noteikumu, ko sauc par uzlikumu, un kurā paredzēts, kādā veidā vai kādam mērķim apdāvinātajam jāizlieto saņemtā dāvana, vai arī ir ierobežots tiesību ilgums. Dāvinātājs var uzlikt apdāvinātajam kādu pretpienākumu, kā ir jūsu gadījumā. Ja uzlikuma izpilde nebūs iespējama objektīvu iemeslu dēļ, līgums tik un tā paliks spēkā. Vairāk informācijas par minēto dāvinājuma veidu varat uzzināt LV portālā publicētajā e-konsultācijā “Kas ir paredzēts dāvinājuma līgumā ar uzlikumu”.

Dāvinājums atlīdzības nozīmē ir dāvinājums, ko piešķir kā atlīdzību par izdarītiem pakalpojumiem. Lai dāvinājums atlīdzības nozīmē būtu likumīgs, tam jābūt slēgtam aiz brīvas gribas un dāvinātājam nav jāpastāv juridiskam pienākumam dot atlīdzību par pakalpojumu. Ja vēl nav par ko dot atlīdzību, tad dāvinājuma līgums atlīdzības nozīmē nebūs atbilstošais līgums, ko jūsu gadījumā slēgt ar dāvinātāju.

Dāvinājumu var atsaukt rupjas nepateicības dēļ, vēlāk piedzimušu bērnu dēļ, kā arī bezbērnu laulātā nāves, laulības iziršanas dēļ (Civillikuma 1919.–1924. pants). Atsaukšanas sekas būs prasījums atdot dāvanu. To var izdarīt, abiem līguma slēdzējiem vienojoties vai dāvinātājam sniedzot prasību tiesā. Civillikumā skaidri noteikts, ka tiesība atsaukt dāvinājumu nepateicības dēļ nepāriet uz dāvinātāja mantiniekiem un nav vēršama pret nepateicīgā apdāvinātā mantiniekiem. To var izmantot tikai dāvinātājs pret apdāvināto. Dāvinājumu, kas izdarīts atlīdzības nozīmē, nepateicības dēļ nevar atsaukt.

Atsaukšana ir iespējama, ja dāvinājumā ar uzlikumu apdāvinātajam ir uzlikts kāds pienākums pret dāvinātāju un apdāvinātais to nepilda.

Mantiniekiem (dāvinātāja laulātajam un bērniem) ir tiesības pieprasīt savu neatņemamo daļu, ja mantojumā nekas nav atstāts. Tomēr jūsu gadījumā nav neatraidāmo mantinieku.

Vairāk informācijas pieejams LV portālā publicētajā skaidrojumā “Kas jāzina par dāvinājuma līguma slēgšanu”.

Attiecībā uz līguma saturu jāmin, ka līgumā nepieciešams visu atrunāt iespējami detalizēti, lai vēlāk nerastos strīdi. Var un vajag iekļaut visus noteikumus, kas saistīti ar dāvinājumu un attiecīgo līguma veidu. Ja rodas jautājumi par līguma saturu, ieteicams vērsties pie jurista vai zvērināta notāra, lai sagatavotu atbilstošāko līgumu un iekļautu visus vajadzīgos nosacījumus.

Brīdī, kad tiek parakstīts dāvinājuma līgums un apdāvinātā īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu tiek nostiprinātas zemesgrāmatā, dāvinātājs vairs nav nekustamā īpašuma īpašnieks un vairs nevar ar to brīvi rīkoties. Līdz ar to jūs kā apdāvinātais kļūsiet par nekustamā īpašuma īpašnieku un patstāvīgi atbildēsiet par īpašuma un darba kvalitāti.

Tomēr, ja apdāvinātais nepilda dāvinājuma uzlikumu, dāvinātājs var celt prasību tiesā par uzlikuma izpildīšanu, bet, ja tas nav izpildīts aiz apdāvinātā vainas, prasīt, lai apdāvinātais atdod to, ko saņēmis. Ja tiek celta prasība tiesā, jāņem vērā, ka apstākļi, uz kuriem balstīts atsaukums, ir jāpierāda. Tādējādi rakstura iezīmes nebūs noteicošās – svarīgākie būs pierādījumi attiecīgajā situācijā.

Runājot par pirkumu, tas ir līgums, ar ko viena puse apsola otrai par norunātās naudas summas samaksu atdot zināmu lietu vai tiesību (Civillikuma 2002. pants). Likums noteic, ka no pirkuma līguma izceļas abām pusēm savstarpējas prasījumu tiesības uz līguma izpildīšanu. Līdz ar to, noslēdzot pirkuma līgumu, pircējam iestājas pienākums samaksāt par pirkumu, savukārt pārdevējam – nodot pircējam pirkuma priekšmetu. Turpretī dāvinājums ir līgums bez atlīdzības, tādējādi tas, vai ir slēdzams pirkuma vai dāvinājuma līgums, ir atkarīgs no darījuma būtības.