Atbilstoši Politisko partiju likuma 38. pantam partijas darbību atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei uzrauga un kontrolē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Valsts ieņēmumu dienests, partiju reģistra iestāde, kā arī citas likumā noteiktās iestādes.

Ja politiskās partijas darbība apdraud valsts drošību, atbilstoši var rīkoties Valsts drošības dienests vai prokurors.

Saskaņā ar Valsts drošības iestāžu likuma 19. panta pirmās daļas 12. punktu valsts drošības iestādes amatpersonai ir tiesības izteikt personai brīdinājumu par nepieļaujamību izdarīt likuma pārkāpumu, kas ir vērsts pret valsts drošību vai var tai kaitēt, ja personas rīcībā ir konstatētas pazīmes, kas liecina par prettiesiskas darbības iespējamību.

Savukārt atbilstoši Prokuratūras likumam prokurors, saņēmis informāciju par likuma pārkāpumu, likumā noteiktajā kārtībā izdara pārbaudi, ja informācijā ir ziņas par noziegumu. Prokuroram, konstatējot likuma pārkāpumu, atbilstoši tā raksturam ir pienākums:

1) brīdināt par likuma pārkāpuma nepieļaujamību;

2) iesniegt protestu vai iesniegumu par nepieciešamību novērst likuma pārkāpumu;

3) iesniegt prasības pieteikumu tiesā;

4) uzsākt kriminālprocesu;

5) ierosināt izskatīt jautājumu par saukšanu pie administratīvās vai disciplinārās atbildības.

Ja personas rīcībā ir konstatētas likuma pārkāpuma pazīmes vai pazīmes, kas liecina par prettiesiskas darbības iespējamību, prokurors šai personai rakstveidā izsaka brīdinājumu par likuma pārkāpuma nepieļaujamību.

Savukārt, ja prokurors ir konstatējis likuma pārkāpumu, kuram nav noziedzīga nodarījuma pazīmju, bet ar brīdinājuma, protesta vai iesnieguma palīdzību nav izdevies vai nav iespējams atjaunot likumību, viņš vēršas tiesā. (skat. Prokuratūras likuma 16. panta pirmās daļas 1. punktu, 17. panta otro daļu, 18. pantu, 21. pantu).

Ja iepriekš minētās iestādes konstatē, ka partija neievēro normatīvos aktus vai partijas darbība neatbilst statūtiem, tās rakstveidā brīdina partiju un uzdod novērst nelikumīgo darbību. Termiņš pārkāpumu novēršanai nosakāms ne mazāks par 15 dienām un ne ilgāks par sešiem mēnešiem. 

Ja politiskā partija nav novērsusi trūkumus norādītajā termiņā, tiesa var apturēt partijas darbību uz laiku līdz 6 mēnešiem (Politisko partiju likuma 39. panta pirmās daļas 1. punkts). Pieteikumu tiesā var iesniegt iepriekš minētās iestādes.

Ja partija neizpilda tiesas nolēmumu par darbības apturēšanu vai tiesas noteiktajā termiņā nenovērš likuma pārkāpumu, kura dēļ tās darbība bija apturēta,  tiesa var izbeigt partijas darbību (Politisko partiju likuma 45. panta pirmās daļas 2. punkts). Arī šajā gadījumā pieteikumu tiesā var iesniegt iepriekš minētās iestādes.

Ievērojot minēto, Tieslietu ministrijai nav tiesību apturēt vai izbeigt politiskās partijas darbību. To šādā gadījumā var izdarīt tikai tiesa.