Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 96. pantu maksātnespējas administratoram ir pienākums izvērtēt parādnieka darījumu un celt tiesā prasību par attiecīgā darījuma atzīšanu par spēkā neesošu neatkarīgi no šā darījuma veida, ja tas noslēgts:

1) pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas vai četrus mēnešus pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas un tādējādi parādniekam ir nodarīti zaudējumi neatkarīgi no tā, vai persona, ar kuru vai kurai par labu darījums noslēgts, ir vai nav zinājusi par zaudējumu nodarīšanu kreditoriem;

2) triju gadu laikā pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas un tādējādi parādniekam ir nodarīti zaudējumi, turklāt persona, ar kuru vai kurai par labu noslēgts darījums, zināja vai tai bija jāzina par šādu zaudējumu nodarīšanu.

Ja darījums, ar kuru nodarīti zaudējumi parādniekam, ir noslēgts ar ieinteresētajām personām attiecībā pret parādnieku vai šo personu labā, uzskatāms, ka šīs personas ir zinājušas par zaudējumu nodarīšanu, ja tās nepierāda pretējo.

Savukārt Maksātnespējas likuma 144. pants noteic, ka parādnieka noslēgtie darījumi ir apstrīdami Maksātnespējas XVII nodaļā noteiktajā kārtībā, ja bankrota procedūras laikā tiek konstatēti šā likuma 153. pantā noteiktie saistību dzēšanas ierobežojumi.

Maksātnespējas likuma 153. panta 1apakšpunkts noteic, ka saistību dzēšanas procedūru nepiemēro vai pārtrauc, ja parādnieks pēdējo triju gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas vai maksātnespējas procesa laikā ir slēdzis darījumus, kuru rezultātā kļuvis maksātnespējīgs vai radījis zaudējumus kreditoriem, turklāt viņš ir apzinājies vai viņam vajadzēja apzināties, ka šādu darījumu slēgšana var novest līdz maksātnespējai vai zaudējumu radīšanai kreditoriem.

Tas nozīmē, ka gan fiziskas personas, gan juridiskas personas maksātnespējas procesa ietvaros maksātnespējas administratoram ir pienākums izvērtēt parādnieka darījumus, un, ja maksātnespējas administratoram ir pamatotas aizdomas, ka parādnieka darījumi varētu būt radījuši zaudējumus kreditoriem, tad tiek celta prasība tiesā par attiecīgo darījumu atzīšanu par spēkā neesošiem, lai novērstu kaitējumu kreditoru interesēm.

Jāņem vērā, ka tiesa izvērtē šos darījumus un attiecīgi pieņem nolēmumu. Tas nozīmē, ka šo prasību var gan apmierināt, gan noraidīt.

Šādu lietu izskatīšanā tiek ņemts vērā tas, vai pircējs ir/nav ieinteresētā persona attiecībā pret parādnieku (skat. Maksātnespējas likuma 72. pantu attiecībā uz juridiskas personām un 131. pantu – attiecībā uz fiziskām personām), īpašuma vērtību un darījuma summu (piemēram, vai ir pārdots ievērojami zem vidējās tirgus vērtības konkrētajā laika periodā), vai pircējs ir labticīgs utt.

Ja tiesa atzīst parādnieka noslēgto darījumu par spēkā neesošu, tad maksātnespējas administrators lūdz izbeigt parādnieka maksātnespējas procesu, jo ir konstatēti ierobežojumi saistību dzēšanas procedūras piemērošana, un atjaunojas parādnieka kreditoru tiesības prasīt no parādnieka saistību izpildi pilnā apmērā.

Līdz ar to, ja darījuma līdzējs (pircējs – atbildētājs) ir labticīgs un sakarā ar apstrīdēto darījumu maksātnespējas procesa ietvaros tam ir nodarīti zaudējumi, tad viņam ir tiesības vērsties tiesā ar prasības pieteikumu, piemēram, par zaudējumu atlīdzināšanu no parādnieka.

Vispārējā gadījumā ēka un zeme nav atdalāma viena no otras, jo Civillikuma 968. pants noteic, ka uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka ir atzīstama par tās daļu.

Zemesgrāmatu likuma 77. pants noteic, ka zemesgrāmatu tiesnesis, izskatot nostiprinājuma lūgumu pārliecinās tikai par to:

1) vai lūgums atbilst 57., 58. un 60.–68. panta noteikumiem;

2) vai nostiprinājumam nav par šķērsli citas jau nostiprinātas tiesības vai cits tajā pašā dienā ienācis nostiprinājuma lūgums (75. p.);

3) vai tiesības, kuras lūdz nostiprināt, pieder pie 31. un 44. pantā minētām tiesībām, kurām ir sakars ar nekustamu īpašumu;

4) vai dokumentos, uz kuriem pamatots nostiprinājuma lūgums, nav nekā acīmredzami pretlikumīga;

5) vai līdz lēmuma taisīšanai nav saņemta kriminālprocesa virzītāja apstiprināta lēmuma kopija par aresta uzlikšanu mantai.

Katrā ziņā jums tiesas procesā ir tiesības aizstāvēt savas intereses kā pircējam (piemēram, pierādīt, ka esat labticīgs ieguvējs), tādēļ rekomendēju konsultēties ar juristu vai zvērinātu advokātu.