No jūsu situācijas apraksta nav skaidrs tas, vai pēc jūsu vecmammas nāves tika atklāta mantojuma lieta un kas ir tie par atteikuma dokumentiem, kas mantiniekiem būtu jāparaksta, tāpēc varēšu sniegt vispārīgu atbildi.

Ja vecmamma savu pēdējās gribas rīkojumu nav izteikusi testamentā vai mantojuma līgumā, tad mantošana notiek saskaņā ar likumu (Civillikuma 390.–415. panti).

Pēc likuma ir aicināti mantot laulātais, radinieki un adoptētie.

Radinieki manto pēc zināmās kārtas, kas ir pamatota uz radniecības veidu.

Civillikuma 404. pants mantošanas kārtības ziņā izšķir četras likumisko mantinieku šķiras:

1) pirmā šķirā manto, bez pakāpju tuvuma izšķirības, visi tie mantojuma atstājēja lejupējie, starp kuriem, no vienas puses, un mantojuma atstājēju, no otras puses, nav citu lejupējo, kam būtu tiesība mantot (meita, dēls, mazmeita, mazdēls);

2) otrā šķirā manto mantojuma atstājēja pēc pakāpes tuvākie augšupējie (māte, tēvs), kā arī mantojuma atstājēja īstie brāļi un māsas un pirms viņa mirušo īsto brāļu un māsu bērni;

3) trešā šķirā manto mantojuma atstājēja pusbrāļi un pusmāsas un pirms viņa mirušo pusbrāļu un pusmāsu bērni;

4) ceturtā šķirā manto pārējie pēc pakāpes tuvākie sāņu radnieki, neizšķirot pilnīgo radniecību no nepilnīgās ( brālēns, māsīca un pārējie radinieki).

Zemākas šķiras mantinieks nemanto, ja savu gribu ir izteicis kāds augstākas šķiras mantinieks.

 Savukārt jūsu situācijā būtisks ir Civillikuma 406. pants, kas nosaka – ja kādā šķirā atkrīt pirms citiem aicinātais mantinieks, tad mantojums pāriet uz viņa līdzmantiniekiem, kuriem ir tāda pati mantojuma tiesība.

Savukārt, ja atkrīt līdzmantinieki, tad mantojums pāriet uz tām personām, kas šajā pašā šķirā aicinātas mantot, bet, ja šajā šķirā tādu nav vai visi atkrīt, tad mantojums pāriet uz nākamās šķiras mantiniekiem.

 Tas nozīmē, ka jūs kā mazmeita esat pirmās šķiras mantiniece, bet jūs nevarat mantot, kamēr no mantojuma nav atteikušies visi vecmammas bērni (no mantojuma nevar atteikties par labu kādam citam, kā arī, ja, piemēram, viens no trīs mantojuma atstājējas bērniem atsakās no mantojuma, tad mantojums sadalās starp atlikušajiem diviem bērniem).

Jebkurā gadījumā, lai varētu izteikt savu gribu mantot, vispirms pie zvērināta notāra, kas praktizē apgabaltiesas darbības teritorijā, kur bija mantojuma atstājēja pēdējā deklarētā dzīvesvieta, ir nepieciešams uzsākt mantojuma lietu.

Izsludināt mantojuma atklāšanos var lūgt mantinieks, persona, kurai ir tiesības mantot pēc mantot aicinātā (substitūts, pēcmantinieks), testamenta izpildītājs, mantojuma aizgādnis un personas, kas pieteikušas pretenzijas uz mantojumu kā legatāri vai kreditori (Notariāta likuma 294. pants).

Par mantojuma izsludināšanu zvērināts notārs paziņo visām zināmajām uz mantojumu ieinteresētajām personām, un ar sludinājumu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” tiek publicēts uzaicinājums ar termiņu, kurā visām personām, kurām ir tiesības uz mantojumu, jāpiesakās.

Pēc mantojuma lietas atklāšanas mantiniekiem būs tiesības notāra noteiktajā termiņā pieteikties uz mantojumu, kā arī atraidīt to.

Aicinu jūs vērsties pie zvērināta notāra, lai atbilstoši jūsu situācijai saņemtu konsultāciju.

Zvērinātu notāru saraksts un kontaktinformācija ir pieejama šeit.

Vairāk par likumisko mantošanu varat uzzināt šeit.