Tiesību akti neparedz ierobežojumus dāvināmās mantas skaitam, kas iekļaujams vienā dāvinājuma līgumā (pat tieši pretēji: Civillikuma 1925. pants paredz, ka dāvinājums var būt arī visa dāvinātāja manta, ievērojot ierobežojumus attiecībā uz parādiem).

Līdz ar to vienā dāvinājuma līgumu var tikt iekļauti divi nekustamie īpašumi un nav nepieciešams par katru nekustamo īpašumu gatavot atsevišķu līgumu. Bet jāņem vērā, ka dāvinājuma līgumā jānorāda katra nekustamā īpašuma vērtība, kas nepieciešama valsts nodevu aprēķināšanai.

Papildus vēlos norādīt, ka šāda kārtība būtu rekomendējama, ja abi nekustamie īpašumi tiek dāvināti vienai personai – apdāvinātājam –, jo jāņem vērā: ja apdāvinātie ir vairāki, tad jebkādu grozījumu izdarīšanai konkrētajā dāvinājuma līgumā (piemēram, vienošanās par kļūdas labojumu par vienu no nekustamajiem īpašumiem), vienošanās būs jāslēdz ar visiem apdāvinātajiem.