Lai sniegtu atbildi uz uzdoto jautājumu, būtu jāveic pētījums un jāanalizē neskaitāmi ārējie un iekšējie normatīvie akti, ņemot vērā, ka tiesības pieprasīt uzrādīt personu apliecinošu dokumentu ir ne tikai publiskajam, bet arī privātajam sektoram, piemēram, bankām un līzinga kompānijām, kuru īpašnieki ir privātpersonas, nevis valsts.

Proti, līdz šim nav veikts tāds apkopojums par gadījumiem, kad un kas ir tiesīgas pieprasīt privātpersonai uzrādīt personu apliecinošu dokumentu. Konkrētā gadījumā atbilde meklējama attiecīgās nozares normatīvajos aktos.

Piemēram:

• likuma “Par policiju” 12. panta pirmās daļas 2. punktā noteikts, ka policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta kompetencei, ir tiesības pārbaudīt personām, kuras tiek turētas aizdomās par likumpārkāpumu izdarīšanu, personību apliecinošos dokumentus, kā arī citus dokumentus, kas nepieciešami to tiesību normu ievērošanas pārbaudei, kuru izpildes kontrole un uzraudzība uzdota policijai;
• Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 12. pantā noteikts, ka fizisko personu identificē, pārbaudot tās identitāti pēc klienta personu apliecinoša dokumenta, kurā sniegta šāda informācija: par rezidentu – vārds, uzvārds, personas kods; par nerezidentu – vārds, uzvārds, dzimšanas datums, personas fotoattēls, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, valsts un institūcija, kas dokumentu izdevusi; savukārt saskaņā ar minētā likuma 28. pantu, lai izpildītu šā likuma prasības, likuma subjektam ir tiesības pieprasīt no saviem klientiem un klientiem ir pienākums sniegt klienta izpētei nepieciešamo patieso informāciju un dokumentus, tajā skaitā par patiesajiem labuma guvējiem, klientu veiktajiem darījumiem, klientu un patieso labuma guvēju saimniecisko, personisko darbību, finansiālo stāvokli, naudas vai citu līdzekļu avotiem;
• Darba likuma 35. pants paredz, ka, sagatavojot darba līgumu, pretendentam ir pienākums uzrādīt personu apliecinošu dokumentu;
• Alkoholisko dzērienu aprites likuma 6. pants paredz, ka alkoholiskos dzērienus aizliegts pārdot personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, un šīs personas nedrīkst tos iegādāties. Lai pārliecinātos par personas vecumu, mazumtirgotāja pienākums ir pieprasīt, lai persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu. Personām vecumā no 18 līdz 25 gadiem, iegādājoties alkoholiskos dzērienus, ir pienākums uzrādīt personu apliecinošu dokumentu mazumtirgotājam visos gadījumos neatkarīgi no tā, vai mazumtirgotājs to ir pieprasījis. Alkoholiskos dzērienus aizliegts pārdot personām, par kuru vecumu mazumtirgotājam ir pamatotas šaubas un kuras pēc mazumtirgotāja pieprasījuma neuzrāda personu apliecinošu dokumentu, kas apliecina šo personu vecumu. Pēc uzraudzības un kontroles iestādes pieprasījuma jebkura pircēja pienākums ir apliecināt savu personu un vecumu, uzrādot personu apliecinošu dokumentu.
• Valsts robežsardzes likuma 15. pantā noteikts, ka robežsargam, pildot dienesta pienākumus, ir tiesības noskaidrot personas identitāti.

Ņemot vērā, ka jautājums ir iesūtīts Covid-19 izplatības laikā, un pieņemot, ka lielāko interesi rada tieši pienākums pēc, piemēram, veikalu apsargu vai tirdzniecības zāles darbinieku pieprasījuma uzrādīt pārslimošanas vai vakcinācijas sertifikātu un personu apliecinošu dokumentu, sniedzam Tieslietu ministrijas skaidrojumu par konkrēto situāciju.

Saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 6.⁹ panta pirmo daļu, lai varētu atļaut izmantot izņēmumus no epidemioloģiskās drošības pasākumiem personām, kuras ir vakcinētas pret Covid-19 infekciju, to pārslimojušas vai kurām veiktie Covid-19 testi ir negatīvi, šādām personām tiek izsniegti sadarbspējīgi sertifikāti, kas apliecina vakcinācijas vai pārslimošanas faktu vai informāciju par veiktā testa rezultātu. Personai, uzrādot minēto sadarbspējīgo sertifikātu, ir pienākums uzrādīt arī personu apliecinošu dokumentu.

Arī Ministru kabineta noteikumu Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 662) 40. punkts paredz, ka faktu, ka persona ir pilnībā vakcinēta, pārslimojusi vai veikusi atbilstošu Covid-19 testu, persona apliecina, uzrādot attiecīgo vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikātu pēc pakalpojuma sniedzēja, darba devēja vai izglītības iestādes norīkotas personas, vai kontrolējošo institūciju pieprasījuma. Personai, uzrādot attiecīgo sadarbspējīgo sertifikātu, ir pienākums uzrādīt arī personu apliecinošu dokumentu. Bērns līdz 15 gadu vecumam, uzrādot attiecīgo sadarbspējīgo sertifikātu, personas identitātes apliecināšanai var uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, skolēna apliecību vai dzimšanas apliecību. Ja bērnu līdz 15 gadu vecumam pavada tā vecāks, var uzrādīt vecāka pasi, kurā ir ieraksts par šo bērnu.

Vienlaikus Eiropas Parlamenta un Padomes Vispārīgā datu aizsardzības regulas 6. panta 1. punkta c) apakšpunkts paredz, ka personas datu apstrāde ir tiesiska, ja apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu. Savukārt minētās regulas 9. panta 2. punkta “g” un “i” apakšpunkts pieļauj īpašu kategoriju personas datu apstrādi, ja tas nepieciešams būtisku sabiedrības interešu dēļ vai sabiedrības interešu dēļ veselības jomā un ir paredzēts normatīvajos aktos.

Ievērojot iepriekš minēto, konstatējams, ka tiesiskais regulējums paredz tiesības un pienākumu pakalpojuma sniedzēja norīkotai personai (piemēram, veikala apsargam, tirdzniecības zāles darbiniekam) pieprasīt uzrādīt pārslimošanas vai vakcinācijas sertifikātu un personu apliecinošu dokumentu pakalpojuma saņēmējam, kā arī pakalpojuma saņēmējam ir pienākums šos dokumentus uzrādīt, ja pakalpojuma sniegšana atbilstoši normatīvajiem aktiem var notikt tikai epidemioloģiski drošā vidē.

Savukārt, lai konstatētu, ka pakalpojuma sniedzējam ir pienākums pārbaudīt sadarbspējīgo sertifikātu un personu apliecinošu dokumentu, ir jākonstatē arī, ka pakalpojumus var sniegt tikai pilnībā vakcinētām vai pārslimojušām personām. Piemēram, saskaņā ar Ministru kabineta rīkojuma Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” (turpmāk – rīkojums Nr. 720) 5.15. apakšpunktu ārkārtējās situācijas laikā tirdzniecības pakalpojumus klātienē, izņemot šā rīkojuma 5.16. apakšpunktā minētās tirdzniecības vietas, var sniegt iekštelpās epidemioloģiski drošā vidē. Ievērojot minēto, tirdzniecības pakalpojumu sniedzējam, sniedzot pakalpojumu iekštelpās, izņemot Rīkojuma Nr. 720 5.16. apakšpunktā minētos gadījumus (piemēram, optikas veikalos, medicīnas preču tirdzniecības vietās), ir pienākums pieprasīt, bet pakalpojuma saņēmējam ir pienākums uzrādīt sadarbspējīgo sertifikātu kopā ar personu apliecinošu dokumentu.

Savukārt attiecībā uz darba devēja pienākumu pārbaudīt darbinieku sadarbspējīgos sertifikātus normatīvais regulējums ir ietverts noteikumu Nr. 662 4. punktā, kas paredz pakalpojuma sniedzēja un darba devēja pienākumu ievērot vispārīgās epidemioloģiskās drošības prasības, darbības formai vai nozarei noteiktās speciālās drošības prasības, kā arī attiecīgos ieteikumus epidemioloģiskās drošības prasību ieviešanai, bet atbilstoši minēto noteikumu 10. punktam pakalpojuma sniedzējs un darba devējs ir atbildīgs par epidemioloģiskās drošības prasību ieviešanu un ievērošanu darba vietā un pakalpojumu sniegšanas vietā un nodrošina kontroli pār noteikto prasību ieviešanu un ievērošanu. Tāpat arī MK noteikumu Nr. 662 24. un 25. punkts paredz darba devēja pienākumu noteikt tos darbus vai pakalpojumus, kuri var tikt sniegti tikai epidemioloģiski drošā vidē, un neļaut veikt darbu, ja darbinieks nav uzrādījis sadarbspējīgo sertifikātu. Savukārt MK noteikumu Nr. 662 40. un 41. punkts kā papildu prasību nosaka pienākumu personai uzrādīt attiecīgo sadarbspējīgo sertifikātu pēc darba devēja pieprasījuma.

Papildus LV portāls vērš uzmanību, ka saskaņā ar grozījumiem Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kas stāsies spēkā 2021. gada 31. decembrī, persona savu identitāti, uzrādot Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, varēs apliecināt ne tikai ar pasi vai personas apliecību (eID), bet arī ar transportlīdzekļa vadītāja apliecību.