Darba likums nosaka darba devēja un darba ņēmēja tiesības un pienākumus, ja darbiniece ir grūtniece un kad piedzimst bērns. Darba devējam ir jāzina, kāpēc darbinieks nav darbā, ja vēlaties saglabāt darba attiecības. Darba devējam saskaņā ar Darba likuma 137. pantu ir pienākums nodrošināt precīzu nostrādātā darba laika uzskaiti, arī attaisnotas prombūtnes uzskaiti, tostarp saistībā ar pārejošu darbnespēju. Tāpēc darba devējs iekšējās kārtības noteikumos vai citā iekšējā normatīvajā aktā var paredzēt kārtību, kādā darbinieks paziņo par neierašanos darbā. Jums darba devējs jāinformē par darbnespējas lapu B, lai viņš varētu piešķirt grūtniecības un dzemdību (maternitātes) atvaļinājumu.

Lai saņemtu maternitātes pabalstu, jāiesniedz iesniegums Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, jo VSAA nodrošinās pieprasītā maternitātes pabalsta piešķiršanu un izmaksu, pamatojoties uz pieprasītāja iesniegumu un darba devēja informāciju par piešķirtajiem atvaļinājumiem. Pabalsta pirmo daļu izmaksā par grūtniecības atvaļinājuma 56 vai 70 dienām, ja topošā māte līdz 12. grūtniecības nedēļai ir stājusies medicīniskajā uzskaitē. Pabalsta otro daļu par dzemdību atvaļinājuma 56 vai 70 kalendārajām dienām izmaksā pēc bērna piedzimšanas.

Ministru kabineta noteikumu Nr. 152 “Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība” 18.1. noteic, ka, sākoties grūtniecības un dzemdību atvaļinājumam, sievietei izsniedz divas darbnespējas lapas B, no kurām pirmo (par grūtniecības atvaļinājumu) noslēdz tūlīt, bet otro (par dzemdību atvaļinājumu) – pēc dzemdībām. Tas, kāda informācija būs nepieciešama, lai noslēgtu otro B lapu, jānoskaidro pie sava ārsta.

Darba likumā darbiniekam ir noteiktas tiesības uz 1,5 gadus ilgu bērna kopšanas atvaļinājumu, ko var izņemt visu uzreiz vai pa daļām līdz bērna astoņu gadu vecumam. Likuma 156. panta otrā daļa paredz, ka darbiniekam ir pienākums vienu mēnesi iepriekš rakstveidā paziņot darba devējam par bērna kopšanas atvaļinājuma vai tā daļas sākumu un ilgumu. Tātad – mēnesi pirms bērna kopšanas atvaļinājuma vēlamā sākuma datuma jāiesniedz darba devējam iesniegums atvaļinājuma piešķiršanai, norādot, cik ilgi vēlēsieties izmantot šo atvaļinājumu.

Latvija maksā sociālās apdrošināšanas pabalstus sociāli apdrošinātām personām. Daļa no pabalstiem Eiropas savienībā tiek koordinēti. Taču vienlaikus persona var veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas tikai vienā valstī. 

Latvijā maternitātes pabalstu (par grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laiku) maksā sievietei, kura ir darba ņēmēja, kura grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma dēļ zaudē ienākumus un kurai ārsts izsniedzis darbnespējas lapu B.

Pārceļoties uz citu valsti, stājoties tajā uzskaitē kā grūtniecei, pie Vācijas ārsta arī jānoskaidro, kādas formalitātes tiks kārtotas un kādas ir jānokārto jums pašai. Katra valstī ir savs nacionālais regulējums tiesībām uz pabalstiem.

Pārvietojoties ES/EEZ teritorijā vai Šveicē, personu tiesības sociālās drošības jomā koordinē regulas Nr. 883/2004 un Nr. 987/2009. Saskaņā ar regulām tiek koordinēti ģimenes valsts pabalsti. No VSAA sniegtajiem pakalpojumiem ģimenes pabalsti regulas izpratnē ir ģimenes valsts pabalsts, bērna kopšanas pabalsts un vecāku pabalsts.

Ievērojot regulu noteikumus, tiesības uz šiem pabalstiem ir arī tad, ja persona ir nodarbināta kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais Latvijā (uz personu attiecas Latvijas tiesību akti un Latvijā tiek veiktas obligātās iemaksas), bet dzīvo citā ES/EEZ dalībvalstī vai Šveicē. Par nodarbinātām personām tiek uzskatītas arī personas, kuras saņem slimības, maternitātes, vecāku vai bezdarbnieka pabalstu.

Piemēram, gadījumos, kad nodarbināti ir abi bērna vecāki, par ģimenes pabalstu izmaksu atbildīgo valsti nosaka attiecīgā bērna dzīvesvietas valsts. Ja bērns dzīvo valstī, kurā strādā viens no vecākiem, par pabalsta izmaksu atbildīga ir šī vecāka nodarbinātības valsts.

Tā ir viena no situācijām, kas attiecas uz pabalstiem pēc bērna piedzimšanas.

Savukārt tiesības uz bērna piedzimšanas pabalstu nekoordinē ES regulas. Tiesības uz šo Latvijas pabalstu ir personām, kuras pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā un kuru bērni pastāvīgi dzīvo Latvijā, un kuru bērniem ir piešķirts Latvijas personas kods.

Vairāk par ģimenes pabalstiem Eiropas savienībā ir skaidrots VSAA vietnē.

Saņemot kādas valsts pabalstus, jāzina, ka, aizbraucot no šīs valsts, tā par šo faktu ir jāinformē.

Normatīvie akti neparedz tik detalizētu regulējumu, lai tas precīzi  teju pa dienām atbilstu katra cilvēka individuālajam gadījumam jebkurā dzīves situācijā, kāda rodas. Cilvēkam pašam jākārto lietas gan savā valstī, gan ārvalstī. Kārtojot pabalstu formalitātes, ja kādā situācijā rodas neskaidrības, tad par to konkrēti jautājumi jānoskaidro attiecīgajās iestādēs.