Meža likumā ir noteikts, ka mežu var ieaudzēt zemē, kas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā nav reģistrēta kā mežs.

Meža ieaudzēšanas kārtība ir noteikta Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumos Nr. 308 “Meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumi”. Noteikumi paredz, ka meža ieaudzēšana (mežaudze vai plantāciju mežaudze) nevar būt pretrunā ar teritorijas attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām prasībām. Ja minētajos dokumentos meža ieaudzēšana nav tieši norādīta, plānotās meža ieaudzēšanas atbilstību teritorijas attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām prasībām vispirms jāprecizē vietējā pašvaldībā.

Svarīgs nosacījums ir izvērtēt, vai ieaudzējamā meža platība neietilpst meliorētā platībā. Tādā gadījumā apmežošana jāveic atbilstoši Meliorācijas likuma prasībām.

Pirms lauksaimniecībā neizmantotās zemes apmežošanas zemes īpašnieks var izvēlēties ieaudzēt mežaudzi vai plantāciju mežaudzi. Savukārt Meža likums noteic, ka plantāciju mežs ir ieaudzētas, īpašiem mērķiem paredzētas un Meža valsts reģistrā reģistrētas mežaudzes.

Ir noteikti ierobežojumi meža ieaudzēšanai. Plantāciju mežu nevar ieaudzēt Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā ūdensteces vai ūdenstilpes aizsargjoslā, bet ne vairāk kā 25 metru platumā gar ūdensteces vai ūdenstilpes krastu, ja stādīto vai sēto egļu īpatsvars pārsniedz 90 procentu no kopējā ieaudzēto koku skaita, ūdensteču un ūdenstilpju palienēs, mikroliegumos un teritorijās, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā Dabas aizsardzības pārvaldes uzturētajā valsts reģistrā ir reģistrētas kā īpaši aizsargājami biotopi un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes, īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, izņemot neitrālo zonu.

Saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 1. panta 10. punktā noteikto lauksaimniecības zemē var ieaudzēt arī kokaugu stādījumus. Zeme, kurā ierīkoti kokaugu stādījumi paliek kā lauksaimniecības zeme un netiek reģistrēta Meža valsts reģistrā, jo kokaugu stādījumi ir ilggadīgi stādījumi (izņemot dekoratīvos kokaugus, augļu dārzus un stādaudzētavas), kuri īpašiem mērķiem un regulārā izvietojumā ierīkoti lauksaimniecībā izmantojamā zemē un kuru maksimālais audzēšanas cikla ilgums ir līdz 15 gadiem, pēc kura kultūru atjauno vai turpina zemi izmantot citu lauksaimniecības kultūru audzēšanai.

Lai meliorētajā lauksaimniecībā izmantojamā zemē ieaudzētu mežu vai ierīkotu kokaugu stādījumus, saskaņā ar Meliorācijas likuma 4. panta pirmās daļas 3. un 4. punktu jāiesniedz valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” iesniegums, lai saņemtu tehniskos noteikumus šādām darbībām meliorētajā zemē un ekspluatācijas aizsargjoslā ap meliorācijas būvēm un ierīcēm.

Atbilstoši Meliorācijas likuma 4. panta otrajai daļai tehnisko noteikumu saņemšanai nekustamā īpašuma īpašnieks vai tiesiskais valdītājs vai tā pilnvarota persona iesniedz valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” iesniegumu (norādot zemes vienības kadastra numuru), kurā pamato ieceri un kuram pievieno paredzētā pasākuma vietas atrašanās plānu mērogā 1:10000 vai augstākas noteiktības mērogā.

Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 10. panta 5. daļas 1. punktā ir noteikts, ka lauksaimniecībā izmantojamā zemē pieļaujama kokaugu stādījumu ierīkošana, ja tā atbilst teritorijas attīstības plānošanas dokumentu prasībām un, ja attiecīgā teritorija nav normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā Dabas aizsardzības pārvaldes uzturētajā valsts reģistrā iekļauta kā īpaši aizsargājams biotops (tai skaitā Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotops) vai īpaši aizsargājamo sugu dzīvotne.