Maksājumus ar atpakaļejošu termiņu veikt nevar. Saskaņā ar Invaliditātes likuma 8. panta trešo daļu invaliditāti nosaka ar dienu, kad persona ir iesniegusi attiecīgu iesniegumu Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā (turpmāk: Valsts komisija). Tātad bērnam invaliditāti noteiks ar dienu, kad tā vecāks vai likumiskais pārstāvis būs iesniedzis iesniegumu Valsts komisijā. Ja iesniegums Valsts komisijā ir saņemts, bet trūkst kāda no nepieciešamajiem pievienojamiem dokumentiem, Valsts komisijai ir tiesības pagarināt administratīvā akta izdošanas termiņu un pieņemt lēmumu tad, kad saņemti un izskatīti visi jautājuma izlemšanai nepieciešamie dokumenti, bet arī šajā gadījumā par invaliditātes noteikšanas datumu tiek atzīta diena, kad persona iesniegusi Valsts komisijā iesniegumu ar lūgumu veikt invaliditātes ekspertīzi. Pēc lēmuma par invaliditātes noteikšanu saņemšanas bērna vecākam ir tiesības vērsties Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā un pieteikties valsts sociālo pabalstu saņemšanai, kā arī vērsties pie sociālo pakalpojumu sniedzējiem, lai pieteiktos nepieciešamajiem atbalsta veidiem, norāda Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas departamenta vecākā eksperte Dace Kampenusa.

Normatīvie akti noteic, ka invaliditātes ekspertīzi veic personai ar fiziskās vai garīgās veselības traucējumiem, kuru dēļ tā nepārtraukti ārstējusies vismaz sešus mēnešus pirms iesnieguma iesniegšanas dienas Valsts komisijā, un tai ir radušies stabili funkcionēšanas ierobežojumi, ko apliecina medicīniskie dokumenti. Tādējādi, lai izlemtu, vai ir pamats personu nosūtīt uz invaliditātes ekspertīzi, ārstam ir pienākums vispirms izvērtēt, vai personai (t.sk. bērnam) diagnoze ir radījusi stabilus funkcionēšanas ierobežojumus. Vēršam uzmanību, ka, veicot invaliditātes ekspertīzi, Valsts komisija vērtē ne tikai medicīnisko diagnozi, bet arī slimības izraisītos funkcionēšanas ierobežojumus (piem., spējas pārvietoties, aprūpēt sevi, veikt skolas vai darba aktivitātes u. c.). Invaliditāti nosaka tad, ja ir stabili un ilgstoši funkcionēšanas ierobežojumi. Tāpat jāatzīmē, ka maza bērna vecumā, kad norit strauja bērna attīstība, ir nepieciešams ilgāks laiks, lai konstatētu, vai bērna veselības traucējumi un funkcionēšanas ierobežojumi ir stabili un ilgstoši vai arī tomēr tie ir pārejoši.