Darbu pie cita darba devēja Darba likuma izpratnē dēvē par blakus darbu. Darba likuma 91. pants noteic, ka darbiniekam ir tiesības slēgt darba līgumu ar vairākiem darba devējiem vai tikt citādi nodarbinātam, ja darba līgumā vai darba koplīgumā nav noteikts citādi. Savukārt Darba likuma 92. pants noteic, ka  darba devējs var ierobežot darbinieka tiesības veikt blakus darbu, ciktāl tas attaisnojams ar darba devēja pamatotām un aizsargājamām interesēm, it īpaši, ja šāds blakus darbs negatīvi ietekmē vai var ietekmēt darbinieka saistību pienācīgu izpildi. Strīda gadījumā darba devējam ir pienākums pierādīt, ka ierobežojums veikt blakus darbu ir attaisnojams ar darba devēja pamatotām un aizsargājamām interesēm.

Darba likuma komentāros ir skaidrots, ka ar aizsargājamām darba devēja interesēm ir saprotami:

• pret nevēlamu darbinieka konkurenci, kas var radīt šaubas par darbinieka lojalitāti;
• pret darbinieka saistības izpildījuma samazināšanos vai darbinieka rūpības samazināšanos
  darba izpildē.

Tas nozīmē, ka darba devējs var ierobežot darbinieka tiesības pildīt darba pienākumus pie cita darba devēja, ja šāds ierobežojums ir attaisnojams ar kādu no iepriekš minētajām situācijām.

Aizliegums strādāt pie cita darba devēja ir spēkā no darba līguma parakstīšanas brīža. Piemēram, ja
darbinieks, stājoties darba attiecībās, ir nodarbināts citā darbā, tad darbiniekam par to ir jāinformē jaunais darba devējs. Tāpat darba devējs ir rakstveidā jāinformē, ja darbinieks ir nolēmis veikt blakus darbu pie cita darba devēja, lūdzot saskaņojumu.

Darba likums neparedz darbinieka pienākumu informēt par dalību arodbiedrībā. Darba likuma 33. pantā noteikts liegums šādu jautājumu uzdot darbiniekam jau darba intervijā, jo tas neattiecas uz paredzētā darba veikšanu, nav saistīts ar pretendenta piemērotību šim darbam un ir tieši vai netieši diskriminējošs. Atbilstoši AT spriedumam lietā SKC-454/2012 šī informācija nav noskaidrojama arī darba attiecību laikā un darba līgumā nevar ietvert paziņošanas pienākumu.

Ziņas par darbinieka dalību arodbiedrībā pieder pie īpašas kategorijas personas datiem, un Vispārējās datu aizsardzības regulas 9. pantā ir noteikts aizliegums apstrādāt darba devējam personas datus, kas atklāj tostarp dalību arodbiedrībās.

To, vai darbinieks ir darbinieku arodbiedrības biedrs, saskaņā ar Darba likuma 101. panta sesto daļu darba devējam ir pienākums noskaidrot, ja ir paredzēta darbinieka atlaišana. Tādējādi darba devējs tikai šajā gadījumā ir tiesīgs pieprasīt darbiniekam ziņas par viņa piederību noteiktai arodbiedrībai, lai izpildītu šajā tiesību normā uzlikto pienākumu.