Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 4. panta pirmās daļas 1. punktu atsevišķo dzīvojamo māju apkalpojošās inženierkomunikāciju sistēmas, iekārtas un citi ar atsevišķās dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistīti funkcionāli nedalāmi elementi, kas nepieder pie atsevišķā īpašuma (tai skaitā atsevišķā īpašuma robežās esošie sildelementi, ja to funkcionālā darbība ir atkarīga no kopīpašumā esošajām inženierkomunikācijām), ietilpst kopīpašumā esošajā daļā. Attiecīgi atslēgšanās no centrālās apkures sistēmas saskaņojama ar dzīvokļu īpašnieku kopību.

Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta panta otrās daļas 2.¹ punkts paredz, ka dzīvokļu īpašnieku kopība lemj par atsevišķā īpašuma robežās esošo dzīvojamās mājas kopīpašuma elementu pārbūves un restaurācijas kārtību. Kopš 2021. gada 3. februāra šā likuma 17. pants nenosaka lielāku nepieciešamo “par” balsu skaitu par vienkāršu balsu vairākumu (50+1).

Pirms tam tika noteikts, ka šī lēmuma pieņemšanai nepieciešams, lai “par” nobalso dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vismaz divas trešdaļas no visiem dzīvokļu īpašumiem.

Vēl senāk, pirms 16. panta panta otrās daļas papildināšanas ar 2.¹ punktu, šādus jautājumus izskatīja saskaņā ar 16. panta otrās daļas 2. punktu un tad arī 17. pants noteica 100% balsojumu. Attiecīgi, skatot tiesas spriedumus par senāku periodu, var atrast skaidrojumus, ka lēmumu par autonomās apkures ierīkošanas saskaņošanu jāpieņem vienbalsīgi.

Dzīvokļa īpašuma likuma 18. panta otrā daļa noteic, ka dzīvokļu īpašnieku kopība par savā kompetencē esošajiem jautājumiem lēmumus var pieņemt šādā veidā:

• dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē (19. pants);
• nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci – aptaujas veidā (20. pants);
• citādi savstarpēji vienojoties (21. pants).

Parasti dzīvokļu īpašnieku aptauju uztic veikt dzīvojamās mājas pārvaldniekam, taču svarīgs ir pārvaldīšanas līgums un pilnvarojums.