Normatīvais regulējums nenosaka to, cik bieži īrniekam ir jāuzturas īrētajās telpās, bet nosaka to, ka īrniekam ir jāievēro dzīvojamās telpas īres līguma noteikumi, kā arī nosaka pienākumu saudzīgi izturēties pret dzīvojamo telpu, nepasliktināt tās stāvokli, nebojāt to un neveikt tajā neatļautu pārbūvi vai neatļautu remontdarbus, ievērot normatīvos aktus, kas attiecas uz dzīvojamās telpas lietošanu, tostarp ugunsdrošības, sanitārās un higiēnas prasības (Dzīvojamo telpu īres likuma 17. panta pirmās daļas 1., 5., 6. apakšpunkts).

Ņemot vērā to, ka īrniekam ir jāievēro īres līguma noteikumi, tostarp dzīvojamās telpas lietošanas noteikumi, jūsu gadījumā būtisks apstāklis ir tas, vai īres līgumus satur dzīvojamās telpas lietošanas nosacījumus, proti, vai īrnieks tika informēts par nepieciešamību konkrētajā dzīvojamā telpā nodrošināt nepārtrauktu apkuri aukstajā sezonā (vai tad īrnieks būtu izvēlējies īrēt šo dzīvokli?), kā arī vai ir konstatējams, ka īrnieka bezdarbībai (neregulāra telpu apsilde) ir tieša cēloņsakarība ar trešo personu īpašuma bojājumiem.

Ja nav iespējams vienoties ar īrnieku par telpu apsekošanu kopā ar ekspertu, lai konstatētu bojājumu, tad vēršu uzmanību, ka patvaļīga ieiešana izīrētajās telpās (izņemot ārkārtas situāciju, piemēram, ūdens noplūdi) var tikt uzskatīta par īrnieka tiesību traucēšanu (skatīt Civillikuma 2130. pantu un 2131. pantu) un ir saistīta ar risku jums (piemēram, īrnieks var vērsties policijā ar iesniegumu par vērtīgu mantu pazušanu). Šādā situācijā varētu apsvērt iespēju saskaņā ar Tiesu izpildītāju likuma 74. pantu vērsties pie zvērināta tiesu izpildītāja par fakta fiksāciju (piemēram, par bojājumu fiksāciju kaimiņu dzīvoklī). Akts par fakta fiksāciju ir rakstveida pierādījums, kuru var izmantot tiesā, kā arī savstarpējā strīdu risināšanā, lai pierādītu savus apgalvojumus (vairāk par zvērināta tiesu izpildītāja darbībām varat uzzināt šeit).

Jūsu aprakstītā situācija pirmsšķietami vedina domāt, ka īres līguma izbeigšanas pamats varētu būt Dzīvojamo telpu īres likuma 22. pants: dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšana, ja tiek bojāta telpa vai māja vai citādi pārkāpti dzīvojamās telpas lietošanas noteikumi. Papildus vēlos norādīt, ka īrnieks par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu vai atkāpšanos no dzīvojamās telpas īres līguma ir brīdināms rakstveidā (skatīt Dzīvojamo telpu īres likuma 27. pantu un saskaņā ar noslēgto īres līgumu).

Tomēr, lai pareizi risinātu konkrēto gadījumu, ir nepieciešams iepazīties ar noslēgto īres līgumu un visiem faktiskajiem apstākļiem, tādēļ iesaku jums vērsties pie jurista vai zvērināta advokāta, kas palīdzētu tiesiski pareizi atrisināt situāciju.