Dzīvokļa īpašuma likums nosaka dzīvokļa īpašnieka tiesības un pienākumu piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā.

Dzīvokļu īpašnieku kopība ir pārvaldes institūcija dzīvojamajā mājā, kas sadalīta dzīvokļu īpašumos.

Likuma 16. pants nosaka dzīvokļu īpašnieku kopības kompetenci. Dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga izlemt ikvienu jautājumu, kas attiecas uz kopīpašuma daļu.

Vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga pieņemt lēmumu par:

• kopīpašuma daļas pārgrozīšanu (palielināšanu, samazināšanu);
• kopīpašuma daļas lietošanas kārtības noteikšanu dzīvokļu īpašnieku starpā;
• atsevišķā īpašuma robežās esošo dzīvojamās mājas kopīpašuma elementu pārbūves un restaurācijas kārtību;
• dzīvokļu īpašnieku pirmpirkuma tiesību nodibināšanu un atcelšanu;
• pilnvarojuma došanu un atsaukšanu;
• lietošanas tiesību aprobežojumu noteikšanu, ievērojot normatīvo aktu prasības, tai skaitā attiecībā uz ūdensapgādes, kanalizācijas, publisko elektronisko sakaru tīklu, siltumenerģijas, elektroenerģijas un gāzes apgādes iekārtu un ietaišu ierīkošanu, būvniecību vai pārvietošanu;
• kopīpašuma daļas nodošanu lietošanā;
• kopīpašuma daļas pārvaldīšanas formu;
• atsevišķu vai visu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību uzdošanu pārvaldniekam un to atsaukšanu;
• dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu noteikšanas un maksāšanas kārtību;
• kopīpašuma koplietošanas telpu platības izmaiņām;
• citiem jautājumiem, kurus dzīvokļu īpašnieku kopība noteikusi par tādiem, kas ietilpst vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopības kompetencē.

Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam un ir pieņemts, ja “par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašumiem, izņemot tos gadījumus, kuros šā likuma 17. pantā paredzēts cits lēmuma pieņemšanai nepieciešamais balsu skaits vai lielāku nepieciešamo balsu skaitu noteikusi pati dzīvokļu īpašnieku kopība.