DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Izglītība

Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte aicina uz 10. starptautisko zinātnisko konferenci 6. un 7. novembrī

Latvijas Universitātes (LU) Juridiskā fakultāte aicina uz jubilejas 10. Starptautisko zinātnisko konferenci “Nacionālās tiesību sistēmas un ES tiesības: realitāte un nākotnes izaicinājumi salīdzinošā perspektīvā”, kas norisināsies 2025. gada 6.–7. novembrī LU Juridiskajā fakultātē (Raiņa bulvāris 19, Rīga).

Mūsdienu pasaulē nav iedomājama valsts, kuras nacionālo tiesību sistēma funkcionē pilnīgi atrauti bez citu valstu tiesību sistēmu ietekmes un mijiedarbības ar tām. Vienlaikus nacionālās tiesību sistēmas ietekmē un daudzos gadījumos to regulējuma ietvaru nosaka starptautiskās tiesības, Eiropas valstu gadījumā – jo sevišķi Eiropas Savienības tiesības. Tādēļ nacionālo tiesību izpēte gan no esošās situācijas viedokļa, gan no nākotnes izaicinājumu viedokļa ir sevišķi būtiska no salīdzinošā aspekta, lai apzinātu katras valsts nacionālās tiesību sistēmas iespējamos pilnveidojumus. Šo aspektu noskaidrošana nepieciešama, lai spētu paredzēt efektīvus un ilgtspējīgus risinājumus ne vien esošām problēmsituācijām, bet arī proaktīvi izstrādāt risinājumus nākotnē sagaidāmiem jautājumiem, ko var sekmēt salīdzinošās perspektīvas ietvars. 

Divu dienu laikā konference pulcēs Latvijas un ārvalstu zinātniekus, tiesu sistēmas pārstāvjus, juristus, politikas veidotājus un jaunās paaudzes pētniekus, lai diskutētu par aktuālākajiem tiesību attīstības virzieniem Eiropas un nacionālajā kontekstā.

Programmu veido desmit tematiskās sekcijas, kurās tiks aplūkoti publisko un privāto tiesību krustpunkti, digitalizācijas un mākslīgā intelekta izaicinājumi, vides un enerģētikas tiesību attīstība, konstitucionālo institūciju loma klimata mērķu nodrošināšanā, komerctiesību modernizācija un patērētāju kolektīvo interešu aizsardzība, tostarp Representative Actions Directive (pārstāvības prasību direktīvas) ieviešanas prakse Eiropas valstīs.

Dalība konferencē ir bez maksas, tomēr klausītājiem (apmeklētājiem) nepieciešama iepriekšēja reģistrācija — tas nodrošinās dalībnieku plūsmas un telpu ietilpības plānošanu.

Klausītāju reģistrācija: https://forms.gle/iNeob86KVRTM2T8N7

Darba valoda – angļu.

Konference ir saistoša gan akadēmiskās vides pārstāvjiem (juridisko zinātņu pētniekiem un studentiem), gan juristiem-praktiķiem, tiesnešiem, advokātiem, uzņēmumu iekšējiem juristiem un politikas veidotājiem, kā arī visiem interesentiem, kas seko Eiropas un nacionālo tiesību sinerģijai un tās ietekmei uz valsts attīstību.

Ar sekciju detalizēto aprakstu, runātājiem un programmu iespējams iepazīties konferences mājaslapā: https://www.lawconference.lu.lv/en/

Labs saturs
Pievienot komentāru

Zinātne un zināšanas kā valsts vērtība

Publikāciju ciklā par zinātni Latvijā, LV portāls dod vārdu zinātniekiem, lai diskutētu par pētniecības jomām un sabiedrībā mazāk zināmiem sasniegumiem, un to, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts izaugsmi un labklājību.

Viens no demokrātiskas un turīgas valsts stūrakmeņiem ir izglītoti iedzīvotāji un zinātnes sasniegumi. Attīstītās valstis stratēģiski investē pētniecībā un zinātnē, lai stimulētu inovācijās balstītas ekonomikas izaugsmi. “Uz papīra” tas ir atzīts arī Latvijā. Piemēram, kā viena no prioritātēm Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir uzsvērta “zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.

Turpat arī akcentēts: “Zināšanas un kvalitatīva, iekļaujoša un mūsdienīga izglītība ir stipras valsts pamats.” “Zināšanu sabiedrība ir aktīva sabiedrība”, kurai piemīt “nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses”. “Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.”

 

 

Realitātē Latvijā zinātnē ticis ieguldīts nepietiekami, lai nodrošinātu “nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs”. Finansējums zinātnei – 0,8% no IKP (Eurostat, 2023) – joprojām ir tālu no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (2,3%).

Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums –, vai zinātne un zināšanas Latvijas sabiedrībā ir vērtība?

Nesen veiktā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti liecina, ka vairumam sabiedrības nav skaidrs, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts labklājību un mazināt nabadzību. Tikai 21% sabiedrības vispār spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 19% ir informēti par kādu konkrētu Latvijas zinātnieku sasniegumu.


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI