Lai saņemtu uzturlīdzekļus no bērna tēva vai no valsts (Latvijā: Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas), bērna dzimšanas apliecībā ir jābūt ierakstam par bērna tēvu. Kamēr ieraksts par bērna tēvu nav ierakstīts, nav juridiska pamata pieprasīt uzturlīdzekļus.

Civillikuma 146. panta otrā daļa nosaka:

“Par tēvu bērnam, kurš piedzimis sievietei laulības laikā vai ne vēlāk kā 306. dienā pēc tam, kad laulība izbeigusies ar vīra nāvi, laulības šķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu, uzskatāms bērna mātes vīrs (paternitātes pieņēmums).”

Civillikums nosaka divus veidus, kā iespējams noteikt paternitāti un veikt ierakstu par bērna tēvu dzimšanas apliecībā. Pirmais saskaņā ar Civillikuma 155. pantu ir abu vecāku kopīga iesnieguma iesniegšana dzimtsarakstu nodaļā. Jāpiebilst: ja bērns ir sasniedzis 12 gadu vecumu, tad paternitātes atzīšanai ir nepieciešama viņa piekrišana.

Otrs veids, ja bērna tēvs nepiekrīt iesniegt kopīgu iesniegumu vai pastāv citi izslēdzoši apstākļi kopīga iesnieguma iesniegšanai, ir pieteikuma iesniegšana tiesā par paternitātes noteikšanu. Saskaņā ar Civillikuma 158. panta to var darīt gan bērna māte, gan persona, kas sevi uzskata par bioloģisko tēvu, gan arī pats bērns pēc pilngadības sasniegšanas. Civilprocesa likuma 43. panta pirmās daļas 3.¹ punkts paredz, ka, iesniedzot pieteikumu par paternitātes noteikšanu kopā ar prasību par uzturlīdzekļu piedziņu, prasītājs ir atbrīvojams no valsts nodevas samaksas.

Iesniegt pieteikumu tiesā var pēc savas dzīvesvietas adreses. Pieteikumā var lūgt nozīmēt DNS testa ekspertīzi: ja persona izvairīsies no brīvprātīgas testa veikšanas, tiesa var nozīmēt piespiedu kārtā. 

Ja jūsu rīcībā ir citi pierādījumi, kas norāda uz konkrētas personas saikni ar bērnu un persona ir bērna bioloģiskais tēvs, tos arī ir nepieciešams iesniegt tiesā, jo tiesa paternitātes lietās ņem vērā un vērtē jebkurus pierādījumus, kas norāda uz paternitāti vai izslēdz to.