Atbildot uz jūsu jautājumu, ir juridiski jāvērtē divi aspekti: abu vecāku pienākums rūpēties par savu bērnu (vecāku aizgādība) un arī bērna tiesības uzturēt kontaktus ar abiem vecākiem (bērna saskarsmes tiesības).

Civillikuma 77. pantā ir noteikts: “Tiesa laulību nešķir, ja laulātie nav vienojušies par kopīgā nepilngadīgā bērna aizgādību, saskarsmes tiesību, bērna uzturlīdzekļiem, kopīgās mantas sadali vai attiecīgas prasības nav izšķirtas pirms laulības šķiršanas un netiek celtas kopā ar prasību par laulības šķiršanu.”

Savukārt Civillikuma 177. un 178. pantā ir noteikts: aizgādība ir vecāku tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās.

Rūpes par bērnu nozīmē viņa aprūpi, uzraudzību un tiesības noteikt viņa dzīvesvietu.

Bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t. i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).

Bērna uzraudzība nozīmē rūpes par bērna paša drošību un trešās personas apdraudējuma novēršanu.

Ar tiesībām noteikt bērna dzīvesvietu saprotama dzīvesvietas ģeogrāfiskā izvēle un mājokļa izvēle.

Rūpes par bērna mantu nozīmē gādību par bērna mantas uzturēšanu un izmantošanu tās saglabāšanai un vairošanai.

Kopā dzīvojoši vecāki aizgādību īsteno kopīgi.

Ja vecāki dzīvo šķirti, tad vecāku kopīga aizgādība turpinās. Bērna aprūpi un uzraudzību īsteno tas no vecākiem, pie kura bērns dzīvo.

Jautājumos, kas var būtiski ietekmēt bērna attīstību, vecāki lēmumu pieņem kopīgi. Vecāku domstarpības izšķir bāriņtiesa, ja likumā nav noteikts citādi.

Vecāku kopīga aizgādība izbeidzas, kad, pamatojoties uz vecāku vienošanos vai tiesas nolēmumu, tiek nodibināta viena vecāka atsevišķa aizgādība.

Civillikuma 181. pantā ir noteikts: “Bērnam ir tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar jebkuru no vecākiem (saskarsmes tiesība).” Vairāk par saskarsmes tiesībām lasiet LV portāla rakstā šeit.

Šķiroties ir būtiski ievērot jūsu bērna tiesības uz saskarsmi ar abiem vecākiem un ievērot Bērna tiesību aizsardzības likuma 6. pantā noteikto: “Tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, bērna tiesības un intereses ir prioritāras.”

Savukārt bāriņtiesa ir katra pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādnības iestāde. Savā darbībā tā pamatojas uz normatīvajiem aktiem un publisko tiesību principiem. Proti, jebkuram bāriņtiesas atzinumam ir jābūt juridiski pamatotam.

Tāpat bāriņtiesa prioritāri nodrošina bērna vai aizgādnībā esošās personas tiesību un tiesisko interešu aizsardzību (atbilstoši Bāriņtiesu likuma 1. un 4. pantam).

Tiesa ņems vērā bāriņtiesas atzinumu jūsu situācijā, izvērtējot reālos bērna dzīves apstākļus, vajadzības (piemēram, to, kā bērns apmeklēs skolu, pie kura vecāka tiks nodrošināti bērnam vajadzīgie dzīves apstākļi, un citus apstākļus).

Bet saskarsmes tiesības – tiesības tikties ar bērnu – ir abiem vecākiem, tāpat arī pienākums uzturēt bērnu un rūpēties par viņu.